Iepirkumi
Izsludinājumi
Darbiekārtošanas pakalpojumi
Noderīgas saites
Biežāk uzdotie jautājumi
Privātuma atruna
Sīkdatnes
Nodarbinātības valsts aģentūras vēsture

 


1990.gada Ziemassvētkos Saeiemas Juridiskā komisija kopā ar Ekonomikas ministrijas Nodarbinātības departamentu strādāja pie likuma “Par nodarbinātību”.

1991.gadā Ekonomikas ministrijā tika izveidots Iedzīvotāju nodarbinātības departaments. Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un valdības lietu ministrs Kārlis Līcis nosaka, ka par departamenta direktoru tika iecelts Sergejs Blaževics.
1991.gada 17.aprīlī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu izveidot Nodarbinātības valsts dienestu. Iestāde strādāja Labklājības ministrijas pārraudzībā. Dienesta centri un nodaļas tika izvietoti pa visu valsti. Sistēma tika veidota elastīga, jo atkarībā no situācijas izmaiņām darba tirgū, bezdarba līmeņa izmaiņām un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā tika atvērti vai slēgti Nodarbinātības valsts dienesta biroji. Dienesta pienākumos ietilpa bezdarbnieku reģistrēšana un pabalsta izmaksāšana. Ik mēnesi tika uzskaitīts un analizēts pa rajoniem brīvo darbavietu skaits, tās personas, kuras nevar atrast darbu, reģistrētie bezdarbnieki, uzņēmumi un to darbinieku skaits, kas tiks atbrīvoti no darba.
1991.gadā Latvija atjaunoja arī dalību Starptautiskajā darba organizācijā - International Labor Organization (ILO), ratificējot un izpildot tās konvencijas, kā arī iesniedzot valdības ikgadējos ziņojumus. Dienests regulāri sniedz informāciju Starptautiskajai darba organizācijai par darba tirgus un bezdarba situāciju Latvijā, tādejādi radot iespēju starptautiski salīdzināt Latvijas ekonomiskos rādītājus ar citām valstīm.

1992. gada 15.janvārī tika reģistrēts pirmais nestrādājošais darba meklētājs, pēc 14 dienām (saskaņā ar tā laika likumu) pirmajai personai tika piešķirts bezdarbnieka statuss. Gada laikā bezdarbnieku skaits no nulles pieauga līdz 31 000. Šī paša gada decembrī tika uzsākta bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos – algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un profesionālajā apmācībā.

1993.gads iesākās ar reģistrētā bezdarba līmeni 2,7%. Gada laikā tika izstrādātas un sāka darboties bezdarbnieku un brīvo darba vietu uzskaites datorprogrammas, uzsākta statistikas atskaišu formēšana. Šis gads vēsturiski 20 gadu periodā iezīmējās ar vismazāko brīvo darba vietu skaitu marta mēnesī – 1262. Gada laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga līdz 76 744 ( 5,7%).

1994.gada martā tika uzsākta darba izsaukumu apstiprināšana ārzemnieku nodarbināšanai. Jūlijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no dienesta pārņēma bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas un izmaksas pienākumus. Šajā gadā tika veiktas arī pirmās darba devēju aptaujas nodarbināto skaita prognozēšanai. Gada vidējais bezdarbnieku skaits sastādīja 83 790.

1995.gadā tika izstrādāti pirmie nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni.

1996.gada sākuma bezdarba līmenis pieauga no 83 tūkstošiem (6,6%) līdz 90 819 (7,2%) gada beigās. Kā papildu pakalpojums bezdarbniekiem Rīgā un Cēsīs tika organizēti darba meklētāju klubi.

No 1997.gada Nodarbinātības valsts dienestu vadīja Andris Siliņš. Šajā laikā sākās aktīva sadarbība ar pašvaldībām, tika izstrādāti nodarbinātības veicināšanas plāni. Darba meklētāju klubā tika iesaistīti 5501 bezdarbnieki. Šajā gadā tika aizsākta tradīcija organizēt Nodarbinātības dienesta darbinieku sporta spēles.

1998.gadā Rīgā tika atvērts Darba informācijas kabinets. Šajā gadā sākas tā saucamā „Krievijas krīze”, kuras rezultātā gada pēdējos mēnešos bija vērojams būtisks bezdarba līmeņa kāpums (9,2%). Gada sākumā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 84 934, bet jau gada beigās to skaits sasniedza 111 383.

1999. gada sākumā Nodarbinātības valsts dienesta struktūrā ietilpa centrālais aparāts, 20 finansiāli patstāvīgi Nodarbinātības valsts dienesta centri, 8 Nodarbinātības valsts dienesta nodaļas, 38 Nodarbinātības valsts dienesta biroji.
1999.gada 1.jūlijā uz Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās civiliestādes - Nodarbinātības valsts dienesta bāzes nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Nodarbinātības valsts dienests". Valsts kapitāla daļas turētājs BO VAS "Nodarbinātības valsts dienests" bija Labklājības ministrija. BO VAS "Nodarbinātības valsts dienests" bija divu līmeņu organizācija un sastāvēja no akciju sabiedrības pārvaldes un filiālēm, kurās, savukārt, ietilpa 28 centri un 34 sektori. Tādējādi tika aptverta visa valsts teritorija, un "Nodarbinātības valsts dienesta" pakalpojumus klienti varēja saņemt iespējami tuvu dzīves vietai. Vēl 1999.gads ir bijis zīmīgs ar ļoti augstu bezdarba līmeni, augstāko līmeni sasniedzot aprīlī – 121 760 reģistrēto bezdarbnieku ( 10,2%).

No 2000.gada 11.septembra BO VAS Nodarbinātības valsts dienestu vada - Alvis Vītols. Šajā gadā uzsāka izdot NVD laikrakstu “Darbdiena”. Gada vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām bija ļoti augsts – 100 554.

2001.gada maijā Nodarbinātības valsts aģentūra iestājās Pasaules publisko nodarbinātības dienestu asociācijā - The World Association of Public Employment Services (WAPES). Dalība šajā organizācijā paredz iespēju regulāri iegūt jaunāko informāciju par nodarbinātības jautājumiem un to risināšanu pasaulē, kā arī veicina sadarbību starp dažādu valstu nodarbinātības struktūrām.
Šajā gadā tika uzsākti vairāki pilotprojekti – “Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja”, “Subsidētās darba vietas invalīdiem-bezdarbniekiem” un “Sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai”.

2002.gadā Darba meklētāju kluba aktivitātes tiek modificētas par pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai. Uzsākti pasākumi noteiktām personu grupām, t.sk. “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem”.

Ar 2003.gada 1.oktobri Ministru Kabinets bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību „Nodarbinātības valsts dienests” pārveidoja par Nodarbinātības valsts aģentūru[1]. Reorganizācijas rezultātā tika izveidota Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas sastāvēja no pārvaldes, 28 filiālēm (pa vienai katrā rajona centrā) un 31 sektora. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Aģentūra ir Ministru Kabineta locekļa - labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

Ar 2004. gada 12.janvāri par NVA direktoru kļūst Ringolds Beinarovičs. Šis gads bija zīmīgs ar to, ka 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un Nodarbinātības valsts aģentūra pievienojās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu nodarbinātības dienestu sadarbības tīklam – European Employment Services (EURES). Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būtiski paplašinās NVA funkcijas. Aģentūra apstiprina darba izsaukumus, uzsāk realizēt Eiropas Savienības struktūrfondu projektus, piedalās starptautisku sadarbības līgumu projektu izstrādē, kā arī šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā. Šī gada 1.martā tiek izveidots Eiropas Sociālā fonda departaments, kurš nodrošina struktūrfondu projektu ieviešanu un uzraudzību.

2005. gads iezīmējas ar to, ka Aģentūra izstrādā jaunus pasākumus: gan darba meklētājiem – atbalstu tiem, kuriem uzteikts darba līgums, gan bezdarbniekiem – pilotprojekts darbam nepieciešamo praktisko prasmju apguvei darba vietā, kā arī atbalsts personām ar garīga rakstura traucējumiem.

2006. gadā pēc Rīgas reģionālās filiāles reorganizācijas Nodarbinātības valsts aģentūra sastāvēja no 27 filiālēm, 6 klientu apkalpošanas centriem un 25 sektoriem. Šajā gadā Aģentūra sāka strādāt saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmas standartiem. Notika arī līdz šim plašākā aktuāliem nodarbinātības jautājumiem veltītā publiskā diskusija.

Ar 2007.gada 1.februāri Aģentūra tika iekļauta valsts civildienesta iestāžu sastāvā. Šajā gadā Aģentūrā tika veikta tās funkciju centralizācija un visas atbalsta funkcijas – finanšu resursu plānošana un izmantošanas kontrole, grāmatvedības uzskaite, personāla vadība, saimnieciskie jautājumi, tika centralizēti, lai filiāļu darbinieki visu darba laiku varētu veltīt tiešo uzdevumu veikšanai – pakalpojumu sniegšanai un dialoga ar sadarbības partneriem organizēšanai.

Ar 2007.gada 1.septembri Aģentūrai tika pievienota Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA) un tika izveidots Karjeras pakalpojumu departaments, kas bija vienīgā valsts nozīmes Aģentūras struktūrvienība, kas nodrošina karjeras konsultāciju sniegšanas organizāciju izglītības un profesijas izvēles jautājumos. Līdz ar to tika izveidota vienas pieturas aģentūra, t.i., bezdarbnieki un darba meklētāji nodarbinātības un karjeras pakalpojumus varēja saņemt vienkopus.
NVA tika izstrādāti jauni pasākumi atsevišķu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū – personām, kam noteikta invaliditāte, apmācība personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Vēl 2007.gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem 20 gadu periodā (4,8%) un mazāko bezdarbnieku skaitu 51 660. Šī gada augusta mēnesī Aģentūrā tika reģistrēts pagaidām lielākais brīvo darba vietu skaits – 24 613.

No 2008.gada 25.februāra Nodarbinātības valsts aģentūru vada Baiba Paševica. Kaut gan Latvijai kopumā gads sākās mierīgi un nekas neliecināja, ka varētu būt gaidāmi kādi ekonomiskie un finansiālie satricinājumi, tas tomēr notika. Šis gads iezīmējās ar strauju Aģentūrā reģistrēto vakanču skaita samazināšanos (no 17 662 gada sākumā līdz 3205 gada beigās), ko izraisīja gan nekustamā īpašuma „burbuļa” plīšana, gan nesabalansētā Latvijas izaugsme, to pastiprinot pasaules finanšu krīzei. Gada nogalē strauji sāka pieaugt bezdarbnieku skaits sasniedzot -76 435 (7%). Šajā gadā NVA uzsāka jaunu atbalsta pasākumu bezdarbniekiem - komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
2008.gada oktobrī Aģentūra saņēma Latvijas darba devēju konfederācijas un Valsts kancelejas efektīvas pārvaldības gada balvu - „Par labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldes institūcijā”.

2009.gads – jauna, biedējoša aktualitāte mūsu visu dzīvē – krīze (darba vietu samazināšana, bezdarbs, darba vietu trūkums, nabadzība, bezcerība, emigrācija). Šī situācija būtiski mainīja Aģentūras darba ritmu un atbildību. Globālās krīzes pārvarēšanā būtiska loma un uzdevumi tika izvirzīti tieši nodarbinātības dienestiem visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī mums.
Neskatoties ne uz ko, Aģentūras darbinieki spēja sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem. Pieauga pieprasījums pēc Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem. Darba temps bija ļoti straujš, bet darbinieki izturēja un sniedza atbalstu visiem, kam tas bija nepieciešams. Bezdarbnieku skaits gada nogalē sasniedza vēl nebijušus apmērus 179 235 (16%), brīvo darba vietu skaits nokritās līdz 1389, gada laikā no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedza vēsturiski augstāko rādītāju - 223 000.
Nepieredzēti īsos termiņos tika sagatavoti un ieviesti jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi – darba praktizēšana pašvaldībās ar Ls 100,- stipendiju, profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautajām personām, pilnveidota bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība. Lai nodrošinātu pieejamību klientiem, tika izveidota Siguldas filiāle.

2010.gada laikā īstenotos darba tirgus politikas pasākumus iespējams iedalīt divās galvenajās grupās: pasākumi, kuri ir mērķēti uz bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanu, zemāka darba ražīguma kompensēšanu, un pasākumi, kuru mērķis bija mazināt krīzes izraisītās nelabvēlīgās sociālās sekas un mazināt bezdarba straujo pieaugumu.
NVA uzsāka jaunus pakalpojumus: Profesionālās augstākās izglītības ieguve bezdarbniekiem, Nodarbinātības valsts aģentūras inspektoru asistentu apmācība un prakse, Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām, Jauniešu darba prakse.
2010.gada martā tika reģistrēts lielākais bezdarbnieku skaits aģentūras vēsturē – 194 253 ( 17,3%). Šis gads 20 gadu periodā raksturojas arī ar augstāko vidējo reģistrēto bezdarbnieku skaitu – 177 700. Tomēr, neskatoties uz problēmām un grūtībām 97 100 no reģistrētajiem bezdarbniekiem iekārtojās gada laikā patstāvīgā darbā. No tiem 72 300 jeb 75% bija piedalījušie kādā no Aģentūras aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

2011.gadā gandrīz 80 tūkstoši bezdarbnieku saņēmuši NVA atbalstu, piedaloties darba praktizēšanā pašvaldībās.
NVA uzsākusi īstenot jaunus pasākumus: Pabalsta izmaksa asistenta izmantošanai personām ar I grupas redzes invaliditāti, kā arī “Darba vieta jaunietim”, sagatavošanā arī citi jauniešiem mērķēti pasākumi. Uzsākta bezdarbnieku apmācības organizēšana, izmantojot kuponu sistēmu profesionālās un neformālās izglītības programmu apguvei.

2012.gadu raksturo darba tirgus pieprasījuma pakāpeniska augšupeja. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem vairāk nekā 83 tūkstoši NVA klienti 2012.gadā atrada darbu, bet kopumā mūsu atbalstu saņēmuši vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēki.

NVA prioritātes bija pakalpojumu darba devējiem sniegšana un darbaspēka pārvirzīšana uz darba tirgū pieprasītām profesijām. Tāpat 2012. gadā lielāka uzmanība tika pievērsta jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, bezdarbnieku ar invaliditāti un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai un nodarbināšanai valsts līdzfinansētajās darba vietās.

Sadarbībai ar darba devējiem bijām novirzījuši papildu resursus, un darbam ir redzami augļi: 2012.gadā par 43% pieaudzis NVA filiāļu veikto darba devējiem nepieciešamo darbinieku atlašu skaits. Mums ir izdevies palielināt NVA filiālēs reģistrēto vakanču skaitu, divkāršot CV un vakanču portālā reģistrētos darba piedāvājumus, vairot darba devēju iesaisti bezdarbnieku apmācībā pēc darba devēja pieprasījuma.

 

2013. gadā, pateicoties jaunu darba vietu izveidei Latvijas ekonomikā, bezdarbs valstī turpināja samazināties. Par darba tirgus atdzīvošanos liecināja arī tas, ka palielinājās to bezdarbnieku skaits, kuri samērā ātri atrada darbu. 2013. gadā patstāvīgā darbā iekārtojās 75,5 tūkstoši Aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku.

 

Viens no galvenajiem Aģentūras uzdevumiem aizvadītajā gadā bija īpaša atbalsta sniegšana prioritārajām mērķa grupām, to skaitā darbs ar jauniešiem bezdarbniekiem, kā arī ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšana, savlaicīgi identificējot ilgstošā bezdarba riskam pakļautos bezdarbniekus un operatīvi sniedzot viņiem nepieciešamo atbalstu. Tāpat NVA prioritāšu vidū bija bezdarbnieku prasmju salāgošana ar darba tirgus pieprasījumu un klientu apkalpošanas efektivitātes uzlabošana.

 

2013. gadā tika izveidota un ieviesta bezdarbnieku profilēšanas sistēma, kura ļauj noteikt konkrētajam bezdarbniekam vispiemērotāko pasākumu kopumu, lai veicinātu viņa konkurētspēju un iekļaušanu darba tirgū. Pavasarī Aģentūra aizsāka jaunu tradīciju - vakanču gadatirgu rīkošanu visos Latvijas reģionos, kurus atzinīgi novērtēja gan darba devēji, gan darba meklētāji.

 

Veiksmīgi noslēdzās Eiropas Savienības struktūrfondu īstenošanas posms plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Pateicoties šajā periodā administrētajiem 120 projektiem sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā, tūkstošiem cilvēku uzlaboja savas dzīves kvalitāti, saņēma kvalitatīvu sociālo rehabilitāciju, apguva jaunas prasmes un zināšanas, kā arī atrada darbu.

 

2014. gadā valstī kopumā turpinājās ekonomikas izaugsme un līdz ar to bezdarba līmenis samazinājās: ja 2014.gada sākumā Aģentūrā bija reģistrēts 93 321 bezdarbnieks, tad gada beigās – 82 027. Reģistrētā bezdarba līmenis gada griezumā pazeminājās no 9,5% līdz 8,5%, taču zemākais bezdarba līmenis bija novērojams septembrī un oktobrī, kad tas bija 8,2%.

 

No vairāk nekā 73 tūkstošiem bezdarbnieku, kuri 2014. gada laikā atrada pastāvīgu darbu, gandrīz 29 tūkstoši darbu atrada pēc dalības kādā no mūsu nodarbinātības pasākumiem

Pērn turpināja samazināties arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, tātad, mēs pareizi nospraudām savas darbības prioritātes, iekļaujot tajās īpašus pasākumus ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanai. 2014. gadā darbā iekārtojušies 17 852 ilgstošie bezdarbnieki, no kuriem 12 955 jeb 72,6% ilgstošo bezdarbnieku bija iekārtojušies darbā pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas.

 

2014.gadā uzsākām Eiropas Komisijas iniciētās jauniešu bezdarba mazināšanas programmas Jauniešu garantija īstenošanu, atbalsta pasākumos iesaistot kopumā vairāk nekā 24 tūkstošus jauniešu, un gada laikā gandrīz 11 tūkstoši jauniešu bezdarbnieku iekārtojās pastāvīgā darbā.

Būtisks aizvadītā gada notikums bija skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma atjaunošana pēc 5 gadu pārtraukuma. Skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā pērn tika nodarbināti 4 287 skolēni, bet kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes.
 

2015. gadā reģistrētā bezdarba līmenis valstī stabilizējās: gada griezumā tas no 9% janvārī pazeminājās līdz 8,7% decembrī, zemāko rādītāju sasniedzot septembrī un oktobrī - 8,3%. 2015. gada sākumā Aģentūrā bija reģistrēti 82 027 bezdarbnieki, bet gada beigās – 81 780.

Salīdzinot ar 2014. gadu, samazinājies arī Aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku vidējais bezdarba ilgums. No vairāk nekā 69 tūkstošiem bezdarbnieku, kuri pagājušajā gadā atrada pastāvīgu darbu, 20,5 tūkstoši darbu atrada pēc dalības kādā no Aģentūras nodarbinātības pasākumiem. Aģentūras aktīvajos nodarbinātības pasākumos un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos pērn piedalījās 83 807 klienti, izmantojot iespējas paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū, saņemt karjeras konsultācijas, iegūt darba tirgū nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas vai strādāt subsidētajās darba vietās.

Aģentūrai ir ārkārtīgi svarīga sadarbības attīstība ar mūsu stratēģiskajiem partneriem - darba devējiem un pašvaldībām. 2015. gadā uzņēmēji Aģentūrā bija reģistrējuši vairāk nekā 51 tūkstoti vakanču, tas ir par 19% vairāk nekā 2014. gadā. Arī katra ar Aģentūras atbalstu izveidotā subsidētā darba vieta ir darba devēju ieguldījums nodarbinātības veicināšanā savā reģionā.

Mēs turpinājām vakanču gadatirgu rīkošanas tradīciju Latvijas reģionos. Lai palīdzētu zemnieku saimniecībām piesaistīt nepieciešamos darbiniekus sezonas darbiem, kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi esam iedibinājuši jaunu tradīciju, organizējot lauksaimniecības vakanču gadatirgus „Darbs laukos!”.

Viena no mūsu prioritātēm ir jauniešu nodarbinātības veicināšana. 2015. gadā ESF projekta „Jauniešu garantijas” aktivitātēs iesaistījās 25 769 jaunieši, bet vairāk nekā 21 tūkstotis jauniešu bezdarbnieku pērn iekārtojās pastāvīgā darbā.
 

2016.gadā NVA pilnveidoja esošos nodarbinātību veicinošus pakalpojumus darba devējiem, darba meklētājiem, bezdarbniekiem, jauniešiem, skolēniem, nodarbinātām personām un citiem klientiem, kā arī izstrādāja un ieviesa jaunus pakalpojumus.

2016.gada 12 mēnešos darbā bija iekārtojušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 bija atraduši darbu pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas. NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos 2016.gadā kopumā piedalījās 113 192 klienti, izmantojot iespējas paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū, saņemt karjeras konsultācijas, iegūt darba tirgū nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas vai strādāt subsidētajās darba vietās.

Ja 2016.gada sākumā NVA uzskaitē bija 81 780 bezdarbnieku, tad gada beigās – 78 357. NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā kopumā bija samazinājies par 3,4 tūkstošiem cilvēku.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2016.gada janvāra sākumā bija 8,7%, bet decembra beigās – 8,4%. Gada pirmajos mēnešos bezdarba rādītāji nedaudz pakāpās virs 9%, taču no marta sāka pakāpeniski pazemināties, septembrī samazinoties līdz 7,9% un sasniedzot zemāko rādītāju kopš 2009.gada.

2016.gadā 5 355 darba devēji NVA bija reģistrējuši 56 328 brīvās darba vietas. Salīdzinot ar 2015.gadu, NVA reģistrēto vakanču skaits 2016.gadā bija palielinājies par 10%. Vakanču skaita pieaugums tika panākts, pateicoties aktīvai sadarbībai ar darba devējiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām, NVA CV un vakanču portāla pilnveidošanai, kā arī izmaiņām likumdošanā, jo kopš 2016.gada 1.janvāra valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt visas savas vakances NVA.

Turpinājās 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošana. Ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu tika nodrošināts atbalsts bezdarbnieku izglītībai, subsidēto darba vietu izveide, ilgstošā bezdarba mazināšanas pasākumi, darba tirgus īstermiņa prognozēšana, jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana un EURES tīkla darbība Latvijā. 2016.gadā tika uzsākts darbs pie jauna ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” izstrādes.

Viens no NVA jaunajiem pakalpojumiem 2016.gadā bija atbalsta sniegšana bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Reaģējot uz aktuālajiem notikumiem pasaulē un nepieciešamību integrēt Latvijas darba tirgū bēgļus, sadarbībā ar iesaistītajām valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un Eiropas Savienības institūcijām, tika uzsākta projekta “Bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrācija Latvijas darba tirgū” īstenošana.

2016.gada 1.janvārī spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums, kur brīvprātīgā darba uzskaite uzticēta NVA. Tika izveidota tīmekļa vietne www.brivpratigie.lv un Brīvprātīgā darba informācijas sistēma, kas ir NVA pārziņā esošās Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas sastāvdaļa. Jaunajā NVA informācijas sistēmā brīvprātīgā darba organizatori visā Latvijā guva iespēju piedāvāt savas darba vietas, savukārt visi pretendenti - pieteikties brīvprātīgajam darbam.

2016.gadā turpinājās NVA elektronisko pakalpojumu attīstīšana un pilnveidošana. Uz NVA CV un vakanču portāla bāzes tika izveidots NVA pašapkalpošanās portāls, kurā ir pieejami visi NVA e-pakalpojumi gan bezdarbniekiem un darba meklētājiem, gan darba devējiem un sadarbības partneriem, gan citiem interesentiem.

2016.gadā NVA izstrādāja jaunu stratēģiju sadarbībai ar darba devējiem, bet pirms šī dokumenta sagatavošanas kopā ar uzņēmējiem, nozaru asociācijām, darba devēju apvienībām un pašvaldību pārstāvjiem reģionos rīkoja diskusiju ciklu „Nodarbinātības valsts aģentūras stratēģijas mērķi un uzdevumi sadarbībai ar darba devējiem”.

Lai attīstītu un stiprinātu sadarbību ar darba devējiem un veicinātu darba meklētāju un darba devēju satikšanos, 2016.gadā visos valsts reģionos tika rīkoti Eiropas Darba devēju dienas pasākumi: tikšanās ar darba devējiem, diskusijas, semināri, vakanču gadatirgi. Savukārt, lai sniegtu atbalstu lauksaimniecības nozarei, vairākās Latvijas pilsētās tika organizēta vakanču akcija “Esi nodarbināts laukos!”, sadarbojoties ar biedrību “Lauksaimnieku apvienība”, Latvijas Pašvaldības savienību un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

2016.gada septembrī NVA direktori Inesi Kalvāni Saeima apstiprināja Valsts kontroles padomes locekles amatam, līdz ar to Inese Kalvāne noslēdza darbu NVA. 2016.gada 20.decembrī NVA direktores amatā tika iecelta Evita Simsone.
 

28 NVA FILIĀLES LATVIJĀ

Aizkraukle
Alūksne
Balvi
Bauska
Cēsis
Daugavpils
Dobele
Gulbene
Jēkabpils
Jelgava
Jūrmala
Krāslava
Kuldīga
Liepāja
Limbaži
Ludza
Madona
Ogre
Preiļi
Rēzekne
Rīgas reģionālā
Saldus
Sigulda
Talsi
Tukums
Valka
Valmiera
Ventspils

SKOLĒNU VASARAS DARBS

KOPĀ:
 
11807
Rīgas reģ.:
 
5249
Vidzeme:
 
1209
Kurzeme:
 
2175
Zemgale:
 
1530
Latgale:
 
1644

ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI

DER ZINĀT

JAUNUMU KALENDĀRS

Pēdējās izmaiņas veiktas 06.10.2222. RSS


Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas tehniskie uzlabojumi, interaktīvās iespējas, vieglās valodas sadaļa, sadaļu tulkojumi angļu un krievu valodās nodrošināti ar
Eiropas Sociālā fonda projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005.-2016. Izstrādāts: CraftW.
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, tālr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv