ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
20.02.2019


113 tūkstoši bezdarbnieku saņēmuši NVA atbalstu, piedaloties darba praktizēšanā pašvaldībās

Kopš 2009.gada septembra, kad tika uzsākta ESF projekta "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" (darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju) īstenošana, ir noslēgti 113044 līgumi par dalību programmā ar bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, un Latvijas pašvaldībās kopumā izveidotas 76382 darba praktizēšanas vietas. 26689 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir izteikuši vēlmi iesaistīties darba praktizēšanā pašvaldībās, vēl gaida savu kārtu dalībai šajā pasākumā.

Projekts "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" ir tapis Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros un tiek īstenots, lai ekonomiskās krīzes apstākļos sniegtu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem. Sākot ar 2011.gada 1.jūliju, līdz ar ekonomiskās situācijas atveseļošanās tendencēm, tika veiktas izmaiņas projekta nosacījumos, tostarp stipendijas apmērs bezdarbniekiem, kas tiek nodarbināti pasākumā, tika samazināts no iepriekšējiem 100 latiem līdz 80 latiem mēnesī.

Veicot pasākuma izvērtējumu, neatkarīgi eksperti ir secinājuši, ka pasākuma laikā saņemtā stipendija ir būtisks devums mājsaimniecību budžetā. 67% aptaujāto mājsaimniecību norādījuši, ka pasākums ir ļoti nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomiskās krīzes apstākļos un secināts, ka lielai daļai mājsaimniecību stipendija ir bijis vienīgais iztikas avots. Tāpat pasākums ir izdevīgs pašvaldībām, jo tika sniegts atbalsts daudzu sociāli nozīmīgu darbu paveikšanai, kā arī darba inventāra iegādei, ko citādos apstākļos nevarētu atļauties veikt.

Laika periodā no 2009.gada septembra līdz 2011. gada jūlijam 34% pasākuma dalībnieku bija vecumā no 50 līdz 60 gadiem, 28% vecums bija no 40 līdz 50 gadiem un 10% - no 35 līdz 40 gadiem. Visvairāk (56%) bezdarbnieku, kuri piedalījās darba praktizēšanā pašvaldībās, bija ar pamata, zemāku par pamata vai vispārējo vidējo izglītību. Pašvaldībās praktizējās vien 3% bezdarbnieku ar augstāko izglītību. 44 tūkstoši pasākuma dalībnieku bija ilgstošie bezdarbnieki, 12 tūkstoši – bezdarbnieki pirmspensijas vecumā, vairāk nekā 10 tūkstoši – jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

42% no vidēji mēnesī iesaistīto darbinieku skaita veica pilsētu, pagastu teritorijas labiekārtošanas un uzkopšanas darbus, 22% uzkopa ceļu un ielu malas, 11% veica palīgdarbus pašvaldības iestādēs, 8% sagatavoja malku, 7% remontēja ēkas un komunikācijas, 5% uzkopa kapsētu teritorijas, 5% strādāja sociālajā aprūpē. Darba praktizēšanas pašvaldībās dalībnieki bija iesaistīti arī valsts robežjoslas attīrīšanas un citos darbos.

Projekta  īstenošanas gaitā bezdarbnieku veikto sociāla labuma darbu apjoms ir ievērojams: līdz 2011.gada jūlijam tika savākts 30 tūkstoši kubikmetru atkritumu, telpu remontdarbi tika veikti 379 tūkstošu kvadrātmetru platībā, novākts 2,5 tūkstoši tonnu būvgružu, izrakto tranšeju kopgarums – 75 tūkstoši metru, sakopto ceļu un ielu platība – 2,3 tūkstoši hektāru, pagastu katlu mājām sagatavots 183 tūkstoši kubikmetru malkas.

Vislielākais vidēji mēnesī nodarbināto bezdarbnieku skaits bija Latgales reģionā- 6480. Vidēji mēnesī Latgales reģionā darba praktizēšanā pašvaldībā iesaistītie bezdarbnieki uzkopa un labiekārtoja teritoriju 371 hektāra kopplatībā, sakopa ceļu un ielu malas 20 hektāru platībā, kā arī aprūpēja 469 personas.

Rīgas reģionā vidēji mēnesī tika nodarbināti 3882 bezdarbnieki, Kurzemes reģionā - 3258 bezdarbnieki, savukārt Zemgales un Vidzemes reģionos vidēji mēnesī pašvaldībās praktizējās attiecīgi 2641 un 2617 bezdarbnieki. Arī šajos reģionos izplatītākie darbi, ko veica bezdarbnieki, bija teritorijas labiekārtošana un uzkopšana.  

Sagatavoja:
Iveta Kancēna

Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja
Tālr. 67021744; 67021808