ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
14.11.2018


ES aktualitātes nodarbinātības jautājumos februārī/martā

Latvijas Ārlietu Ministrija vērš uzmanību, ka neatbilst patiesībai informācija, kas izskanējusi Latvijas plašsaziņas līdzekļos, ka ar 1.martu Nīderlande atver savu darba tirgu to Eiropas Savienības dalībvalstu, kas ES pievienojās 2004. gadā, pilsoņiem. Pēc jaunās valdības apstiprināšanas Nīderlandē 22.februārī joprojām turpinās diskusija par attiecīga lēmuma pieņemšanu. Lēmumu šajā jautājumā Nīderlandes parlaments varētu pieņemt ne ātrāk kā šī gada vasaras sākumā. Šobrīd gandrīz 40 tautsaimniecības sektoros Nīderlandē ir atvieglota darba atļauju saņemšanas kārtība astoņu centrālās un Austrumeiropas, tai skaitā Latvijas pilsoņiem.
Brīva darbaspēka kustība ir viena no četrām Eiropas Savienības pamatbrīvībām, un jauno dalībvalstu pilsoņi, pievienojoties ES, pamatoti cerēja, ka viņiem būs tādas pašas tiesības kā veco dalībvalstu pilsoņiem. Ārlietu Ministrija ir pārliecināta, ka visu četru Eiropas Savienības pamatbrīvību pilnvērtīga ieviešana ir būtisks priekšnoteikums kopējai ES ekonomiskajai izaugsmei, norāda ministrija.
Pašlaik darbaspēka kustības ierobežojumus ir atcēlušas Īrija, Lielbritānija, Zviedrija, kas darba tirgu atvēra jau 2004. gada 1.maijā līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos, kā arī Grieķija, Portugāle, Somija, Spānija un Itālija.

Eiropas Komisija paziņojusi, ka septiņas ES dalībvalstis (Latvija, Igaunija, Īrija, Dānija, Kipra, Polija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija ) sasniegušas Lisabonas stratēģijas mērķi – līdz 2010.gadam panākt 50 procentu nodarbinātību vecuma grupā no 55 līdz 64 gadu vecumam.

Lai arī saslimšanas un nelaimes gadījumu skaits darba vietās Eiropas Savienībā kopš 2000.gada īstenotās politikas turpina kristies, Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir novērst atšķirības starp sociālajām grupām. Ienākumu zaudējums, ko rada Eiropas strādājošo neierašanās darbā, ir apmēram 1 miljons eiro gadā. Turklāt arī darba devējiem tādējādi tiek radīti papildu izdevumi. Laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam, pateicoties ES īstenotajai stratēģijai, situācija darba vietās veselības un drošības jomā ir uzlabojusies. Nāves gadījumu skaits ir samazinājies par 17% un darbā neierašanās ilgāk par 3 dienām rādītājs ir samazinājies par 23%. Tomēr šis uzlabojums neattiecas uz visām strādājošo kategorijām, no kurām atsevišķas arvien ir pakļautas lielākam riskam nekā citas. Celtniecība, lauksaimniecība un transports ir jomas ar vislielāko negadījumu skaitu. Uzlabojuma rādītāji atšķiras arī starp valstīm, uzņēmumiem un strādājošo vecuma grupām. Turklāt jaunu risku rada arī izmaiņas darba vidē, kas pakļauj strādājošo veselību nelabvēlīgai ietekmei, kura visbiežāk ir saistīta ar psiholoģisko spriedzi. Lai to novērstu, ES ir izstrādājusi jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2012. gadam samazināt arodslimību un nelaimes gadījumus darbā par 25%. Tās jaunajos plānos ir uzlabot un vienkāršot esošos tiesību aktus, liekot lielāku uzsvaru uz profilaksi un strādājošo izglītošanu. Lai šo darbību pastiprinātu, arī dalībvalstīs tiks ieviestas jaunas nacionālās stratēģijas. Ar mērķi uzlabot veselības un drošības aspektu integrāciju darba vietās to izstrādē tiks ņemta vērā situācija attiecīgajā dalībvalstī, kā arī vajadzības noteiktās nozarēs.

No š.g. 28.februāra līdz 3.martam Larnakā, Kiprā, norisinājās Kipras EURES un Darba un Sociālās apdrošināšanas Ministrijas Darba departamenta organizēts EURES pasākums – Darba gadatirgus 2007. Pasākumā piedalījās darba devēji, kas piedāvāja savas vakances EURES konsultantiem no dažādām Eiropas valstīm. Lai informētu gan darba meklētājus, gan darba devējus, tika sniegta informācija par darba un dzīves apstākļiem un EURES sniegtajiem pakalpojumiem.


Informācijas avoti: www.europa.eu.int; www.eiroinfo.lv; www.delfi.lv
Informāciju sagatavoja:
Antra Ruiķe, NVA Starptautisko attiecību departamenta konsultante EURES jautājumos,
e-pasts: Antra.Ruike@nva.gov.lv; tālr. 7 331 026