ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
15.12.2017


Pieaudzis darba izsaukumu skaits ārzemniekiem no trešajām valstīm

Latvijas ekonomikai strauji attīstoties, 2007.gadā ir pieaugusi arī darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs 2007.gada I pusgadā tika apstiprināti darba izsaukumi 1370 ārzemniekiem no trešajām valstīm, tai skaitā 447 no Ukrainas, 420 no Moldovas, 109 no Uzbekistānas, 95 no Baltkrievijas, 77 no Krievijas, 55 no Armēnijas, 41 no Turcijas, kā arī citām valstīm. Darba devēji plānoja ārzemniekus nodarbināt šādās profesijās: būvniecībā (936), rūpniecībā (203, pārsvarā – kuģu būvē), viesnīcās (88), transporta un sakaru nozarē (52), lauksaimniecībā (24) u.c. Salīdzinot ar 2006. gada I pusgadu, apstiprināto darba izsaukumu skaits valstī palielinājies aptuveni 4 reizes. Vislielākais pieaugums ir vērojams būvniecības nozarē – 9,65 reizes un rūpniecībā – 1,85 reizes. Tas izskaidrojams ar minēto nozaru strauju attīstību un kvalificēta darbaspēka trūkumu valstī. Konstatēts, ka 87% gadījumu darba devēji pirms darba izsaukuma apstiprināšanas NVA filiālēs reģistrēja vakances, un pēc reģistrēšanas tās bija brīvas ne mazāk par mēnesi, tomēr piemērotus darbiniekus NVA varēja piedāvāt tikai atsevišķos gadījumos. 32 atteikumi apstiprināt darba izsaukumus tika pamatoti ar attiecīgu dokumentu (pārsvarā izglītību apliecinošu) trūkumu.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas EEZ) un Šveices Konfederācijas pilsoņus Latvijā var nodarbināt bez darba atļaujas saņemšanas (nepieciešams tikai reģistrēties, ja darba attiecības plānotas uz laiku virs 90 dienām), valsts nodevas samaksas, vakanču reģistrēšanas vismaz uz mēnesi NVA filiālē un citām formalitātēm, darba devēju interese par ES/EEZ pilsoņu piesaisti Latvijas darba tirgum ir visai maza, par ko liecina samērā nelielais (343) 2007.gada I pusgadā reģistrētais viesstrādnieku skaits no šim valstīm darbam Latvijā.

Savukārt ES/EEZ valstīs ir vērojama tendence pēc iespējas optimālāk izmantot Eiropas valstu piedāvātos darbaspēka resursus. Piemēram, ja darba devējam nav iespējams nodrošināt strādniekus no savas valsts, tad tiek meklēti atbilstošas kvalifikācijas strādnieki citās ES/EEZ valstīs, un tikai gadījumā, ja atbilstošs darbaspēks nav pieejams arī citās ES/EEZ, tiek izskatītas iespējas par darbinieku piesaisti no trešajām valstīm. Piemēram, Islande, atverot savas robežas jaunajām ES valstīm (izņemot Rumāniju un Bulgāriju), ļoti stingri ierobežoja iespēju trešo valstu pilsoņiem iegūt darba atļaujas. Savukārt Īrijā iespēja uzsākt darba atļaujas noformēšanu ne-ES/EEZ valsts pilsonim ir tikai gadījumā, ja nav iespējams atrast piemērotu darbinieku ES/EEZ valstīs.