Novada tīmekļa vietne:
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Krāslavas novads un Dagdas novads, kā arī trīs Aglonas novada pagasti. Robežojas rietumos ar Augšdaugavas novadu, ziemeļos ar Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadiem, kā arī austrumos un dienvidos ar Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Novada centrs atrodas Krāslavas pilsētā. Tas ir reģionālās attīstības centrs, tajā atrodas arī pašvaldības administrācija. Krāslava atrodas 275 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 44 km attālumā no Daugavpils un 95 km attālumā no Rēzeknes. Pašvaldības teritorija atrodas Latgales plānošanas reģionā. Teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras posms Rīga (pasažieru stacija) – Indra-valsts robeža.
Krāslavas, Dagdas un 24 pagastu kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no Plāteru dzimtas mantotais baroka stila pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, ceļmalu krucifiksi un 330 ezeri.
Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi un likteņupi Daugavu, kuras tecējums Krāslavas un Daugavpils novados ir iekļauts UNESCO nacionālajā sarakstā. Galvenās tautsaimniecības nozares ir kokapstrāde, lauksaimniecība, tūrisms, tirdzniecība. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju maize, Krāslavas alus, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, koka izstrādājumi, nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.
BEZDARBNIEKU SKAITS KRĀSLAVAS NOVADĀ (2024. gada 30. oktobrī):
Bezdarbnieka deklarētā dzīves vieta (novads, pilsēta, pagasts) |
Bezdarbnieku skaits |
no tiem |
Iedzīvotāju skaits kopā |
Darbspējas vecumā |
Bezdarba līmenis % |
||||||
sievietes |
personas ar invaliditāti |
jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem |
ilgstošie bezdarbnieki |
personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma |
pirmspensijas vecuma bezdarbnieki |
||||||
Krāslavas novads |
1087 |
586 |
185 |
55 |
507 |
9 |
292 |
19833 |
12255 |
8,9 |
Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
Darba iespējas novadā
Nodarbinātība un darba iespējas
Ar Krāslavas novadā reģistrētajām vakancēm varat iepazīties Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā https://cvvp.nva.gov.lv/ . Pieejami dažādi atlases kritēriji: vieta, darbības joma, uzņēmums, u.c.
Pieprasītākās TOP profesijas – palīgstrādnieks, būvstrādnieks, šūšanas iekārtu operators, būvizstrādājumu galdnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, konditors, pavārs.
Ekonomika un uzņēmējdarbības vide
Viena no Krāslavas novada ilgtermiņa prioritātēm ir labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai un investīcijām. Novada ekonomiskās attīstības stūrakmens ir lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana, kokapstrāde, vieglā rūpniecība, tūrisms. Prioritāro nozaru attīstība pakārtoti ietekmē saistītos vidējos un mazos uzņēmumus, kuri nodrošina nozarei nepieciešamos izejmateriālus un izejvielas (koksne, lauksaimnieciskā produkcija utt.). Līdztekus tam tiek meklēti jauni attīstības veidi un iespējas pakalpojumu sfērā – būvniecības, mazumtirdzniecības, autotransporta apkopes, veselības un skaistumkopšanas, sabiedriskās ēdināšanas nozarēs.
Krāslavas novada pašvaldības darba prioritātes uzņēmējdarbības veicināšanai – saglabāt un stiprināt esošos uzņēmumus, motivēt tos ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, uzlabot uzņēmējdarbības infrastruktūru, sekmēt jaunu, inovatīvu un kvalitatīvu produktu ražošanu un mārketingu, piesaistīt papildu investīcijas, radīt jaunas darbavietas. 2018. gadā ir izveidota preču zīme “Ražots Krāslavas novadā”, kuras mērķis ir atbalstīt Krāslavas novadā ražojošos un pakalpojumu sniedzošos uzņēmumus, veicināt Krāslavas novada vietējo produktu realizāciju un atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, tādējādi sekmējot Krāslavas novada popularizēšanu.
Lielākie novada uzņēmumi:
- kokapstrādes un mēbeļu ražošana – SIA “Varpa”, SIA “GL Plus”, SIA “Latgran”, SIA “FRAVIA”;
- apģērbu ražošana – SIA “Nemo”, SIA “IV PLUS”, SIA “S.D. Line”;
- pārtikas produktu ražošana – A/S “Krāslavas piens”, SIA “LEKON”, SIA “Krāslavas avots”;
- metālapstrāde – SIA “Tehnika R”, SIA “GSK”;
- lauku tūrisms – atpūtas kompleksi “Lejasmalas”, “Dridži”, zirgu sēta “Klajumi”, Latgales lauku sēta Andrupenē;
- lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde – z/s “Vaicuļevas”, z/s “Zarečje”, z/s “Raudovišķi”, z/s “Kurmīši”, k/s “Izvalta”;
- būvniecība – SIA “RH Būve”, SIA “Leven”;
- tirdzniecība – z/s “Sapnis”, SIA “Dilanis T”.
Krāslavas novada pagastos ir attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Bioloģisko lauku saimniecību skaits ir pāri 70. Lielākās bioloģiskās saimniecības – z/s “Guntiņi”, z/s “Viesturi”, z/s “Lesņičevka”, z/s Kurmīši”.
Sadzīves apstākļi
Krāslavas novada izglītības iestādes piedāvā daudzveidīgas izglītības programmas, tāpēc tajās mācās skolēni arī no apkārtējām pašvaldībām. Vispārizglītojošās skolas – Krāslavas ģimnāzija, Krāslavas Varavīksnes vidusskola, Dagdas vidusskola, Ezernieku pamatskola, Aleksandrovas pamatskola, Krāslavas Pirmskolas izglītības iestāde „Pienenīte”, Krāslavas Pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”, Dagdas Pirmskolas izglītības iestāde “Saulīte”, Andrupenes Pirmskolas izglītības iestāde “Avotiņš”. Profesionālās ievirzes programmas piedāvā Krāslavas Mūzikas un mākslas skola ar nodaļām Dagdā un Indrā, kā arī Krāslavas novada sporta skola ar nodaļu Dagdā. Visdažādākās interešu izglītības programmas piedāvā Krāslavas bērnu un jauniešu centrs un Dagdas jauniešu iniciatīvu centrs. Profesionālo izglītību iespējams iegūt PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā. Krāslavas novadā darbojās pašvaldības publiskās bibliotēkas. Visas bibliotēkas ir akreditētas, uzlabota infrastruktūra, daudz strādāts pie jaunu lasītāju piesaistes.
Novadā darbojas akreditēts Krāslavas novada muzejs, kurš atrodas vienā no šobrīd apsaimniekotajām Krāslavas pils kompleksa ēkām. Muzejā savākts bagātīgs krājums, kas raksturo Krāslavas novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Krāslavas novadā ir plašas Latgales kulinārā mantojuma tradīcijas, attīstīta sporta infrastruktūra – darbojas Sporta skola, Krāslavas baseins, āra tenisa laukums, uzcelts jauns moderns stadions un skeitparks.
Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz SIA ”Krāslavas slimnīca”, kas ir vadošā veselības aprūpes iestāde novadā un Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrs “Dagda”.
Sociālos pakalpojumus, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus novadā nodrošina un organizē Krāslavas novada Sociālais dienests. Novadā darbojas arī sociālās aprūpes centrs „Priedes”, sociālās aprūpes centrs “Skuķi” un bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”.
Novada mājaslapā (www.kraslava.lv) var iegūt aktuālo informāciju iedzīvotājiem un novada viesiem, t.sk. par biznesa attīstības iespējām novadā un atbalsta programmām. Pašvaldība savā mājaslapā ievieto aktuālo informāciju par vakantajām amata vietām pašvaldības uzņēmumos un iestādēs. Kā arī novada mājaslapā var, atrast informāciju par izglītības iespējām novadā, sociālo un veselības aprūpi un citu aktuālo informāciju.