Publicēts: 14.02.2020.

Karogs

Politiskā, administratīvā un tiesību sistēma

Latvija ir demokrātiska, parlamentāra Republika. Valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Plašāku informāciju par politisko, administratīvo un tiesību sistēmu

Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pašreizējā sociālo apdrošināšanas iemaksu likme ir 34,09% (ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem) no darbinieka ienākumiem, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darbinieks.

2023.gadā maksimālais gada neapliekamais minimums ir 500 EUR mēnesī un ir atkarīgs no iemākumu apmēra. Maksimālo 500 EUR neapliekamo minimumu piemēro ienākumiem līdz 500 EUR mēnesī. Ienākumiem virs 1800 EUR neapliekamais minimums netiek piemērots.

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu 2023.gadā ir 250 EUR mēnesī.

Plašāku informāciju par ienākumu un nodokļu sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Vidējā bruto darba alga Latvijā 2022. gada 3.ceturksnī bija 1384 EUR mēnesī.

Mēnesī par īres un komunālajiem maksājumiem tiek tērēti 30 – 40 % no vidējās darba algas. Vidējās patēriņa cenas Latvijā īpaši neatšķiras no vidējām cenām citās Eiropas valstīs, tomēr atsevišķām produktu grupām, kā vietējie dārzeņi, degviela, cigaretes u.c. cenas ir salīdzinoši zemākas.

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis cenu kāpumu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Vidējās cenas pārtikas produktiem bez akcijas precēm veikalos 2023.gada sākumā: cūkgaļa – 6 EUR/kg, cīsiņi, desa – 4-7 EUR/kg, vistas fileja – 6.50 EUR/kg, siers – no 8-12 EUR/kg, piens – 1.20 EUR/litrs, maize – 0,7 – 2.50 EUR, kartupeļi – 0,6 EUR/kg, alus cena veikalos –1-1,50 EUR/puslitrs). Maltīte restorānā vidēji izmaksā no 20 līdz 40 EUR. Kino biļete – 6 - 7 EUR. Peldbaseina apmeklējums, 1 nodarbība – 7 - 8 EUR.

Ar atsevišķu produktu un pakalpojumu vidējām mazumtirdzniecības cenām var iepazīties Centrālā statistikas biroja mājas lapā.

Latvijas pilsētu iedzīvotāji pārsvarā dzīvo daudzdzīvokļu namos. Lauku rajonu iedzīvotāji galvenokārt – privātmājās. Dzīvokļu tirgus īpatnība Latvijā ir diezgan ievērojamā cenu atšķirība starp Rīgu, atsevišķām pilsētām un pagastiem tuvu Rīgai un pārējo valsts teritoriju.

Vidēji mēnesī par īres un komunālajiem maksājumiem tiek tērēti 30 – 40 % no vidējās darba algas.

Plašāku informāciju par dzīves vietu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Plašāku informāciju par dzīves vietas atrašanu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz gan valsts, gan pašvaldības, gan privātās ārstniecības iestādes. Saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu.

Informāciju par veselības aprūpes saņemšanas iespējām un pacientu maksājumiem var iegūt ārstniecības iestādē, kā arī Nacionālajā veselības dienestā (www.vmnvd.gov.lv) un reģionālajās slimokasēs, kā arī pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Plašāku informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Citā valodā to var iegūt pēc mazākumtautību izglītības programmām vai arī privātās izglītības iestādēs. Latvijas izglītības sistēmu veido 6 līmeņi: pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, pēcvidējā izglītība, augstākā izglītība, pēcdiploma studijas.

Plašāku informāciju par izglītības sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Plašāku informāciju par izglītības iestādēm un to meklēšanu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvija ir neliela, bet ļoti skaista zeme, kur ir daudz interesantu tūrisma objektu. Rīgu var uzskatīt par Latvijas kultūras metropoli, jo šeit ir sakoncentrēts liels skaits zinātnes, sporta kultūras un izklaides objektu.

Plašāku informāciju par kultūras un sabiedrisko dzīvi Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic Dzimtsarakstu nodaļas, kuru darbību uzrauga Tieslietu ministrija.

Dzimtsarakstu nodaļa veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas, miršanas - reģistrāciju; vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu; civilstāvokļa aktu ierakstu papildinājumus, labojumus un atjaunošanu; izsniedz ģimenes stāvokli apliecinošus dokumentus laulībām ārvalstīs, atkārtotas dzimšanas, miršanas un laulību apliecības, kā arī arhīva izziņas.

Plašāku informāciju par privāto dzīvi (piedzimšana, laulības, nāve) Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvijā ir labi attīstīts autoceļu tīkls, kura savienojumi ar kaimiņvalstīm nodrošina autopārvadājumus jebkurā virzienā.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām ir nodrošināta regulāra autobusu kustība, kā arī regulāra pasažieru vilcienu satiksme.

Latvijā ir vairākās lidostas, no kurām lielākā ir ”Starptautiskā lidosta Rīga”, kura atrodas Latvijas galvaspilsētā - Rīgā, desmit kilometru attālumā no pilsētas centra.

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pieejama regulāra prāmju satiksme uz Zviedrijas un Vācijas pilsētām.

Plašāku informāciju par transportu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Jūs varat uzsākt darba attiecības ja Jūs esat sasniedzis 15 gadu vecumu. Uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstveida darba līgums. Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.

Darba likums paredz divus darba līguma veidus:

Ja darba līgumā nosaka pārbaudes termiņu, tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Darba dienas laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, 40 stundas nedēļā. Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā. Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā. Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2022.gada 3.ceturksnī bija EUR 1384 (bruto). Latvijā ir noteikta arī valsts minimālā darba alga, kas no 2023.gada 1.janvāra nedrīkst būt mazāka par EUR 620 mēnesī, bet minimālā stundas tarifa likme tiek aprēķināta atbilstoši darba stundām konkrētā mēnesī. 

Darbiniekam ir tiesības saņemt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī. Tomēr darbinieks var arī vienoties ar darba devēju par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Darba devējs par saviem darbiniekiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Sociālo apdrošināšanas iemaksu likme 2023.gadā ir 34,09% no darbinieka ienākumiem, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10.5% - darbinieks.

Latvijā ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pie kuras, pieaugot ienākumiem, pieaug arī nodokļa likme.  Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme; ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro tiks piemērota 23% likme, un ienākumu daļai, kas pārsniegs 78 100 eiro, tiks piemērota 31% likme.

Algas nodoklis: Algota darba ienākumi, ja ienākuma izmaksātājam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

20 % – mēneša ienākumam līdz 1667 euro;

23 % – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 euro.

Pārmaksāto nodokli gada ietvarā var atgūt, nākamajā gadā iesniedzot deklarāciju.

 

Ikgadējais atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

Sievietei ir tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja topošā māte līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē) un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas (70 dienas, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi; piedzimuši divi vai vairāki mazuļi).

Pēc tam, kad beidzies grūtniecības atvaļinājums (noslēgta B slimības lapa), darba devējs piešķir bērna mātei bērna kopšanas atvaļinājumu.

Atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Bērna kopšanas atvaļinājums

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Atvaļinājuma ilgums ir pusotrs gads, un to var pieprasīt jebkurā laikā, kamēr bērns sasniedz 8 gadu vecumu.

Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā.

Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos: pušu savstarpējā vienošanās, darba līguma termiņa izbeigšanās, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc trešo personu pieprasījuma, darbinieka vai darba devēja uzteikums.

Latvijā nodarbinātību var pārtraukt arī dodoties pensijā, tā var būt:

  • Vecuma pensija
  • Priekšlaicīgā vecuma pensija
  • Izdienas pensija

Ja Jūs vēlaties nodarboties ar saimniecisko darbību, kā pašnodarbināta persona, tad Jums ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam.

Saimniecisko darbību reģistrē bez maksas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā EDS.

Plašākainformācija par saimnieciskās darbības reģistrāciju pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā - https://www.vid.gov.lv/lv/saimnieciskas-darbibas-veiceji

Lai Jūs kā pašnodarbināta persona būtu sociāli apdrošināta un varētu saņemt sociālās garantijas, Jums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (www.vsaa.gov.lv) jāaizpilda reģistrācijas lapa par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai un pašam jāveic sociālā nodokļa maksājumi.

Pašnodarbinātajam obligāti jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksa. 2023. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam ir 31,07% un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta jāveic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.

Plašāku informāciju par darba apstākļiem Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

 

 

Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalstis) darbojas regulējums par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Šis regulējums (Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009) nodrošina to, ka personas, kuras pārvietojas dalībvalstu teritorijā, nezaudē tiesības uz sociālo drošību.

Der atcerēties arī, ka katrā dalībvalstī ir savi nacionālie likumi un Regulas tiek izmantotas, lai tos koordinētu.

Latvijā sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus, personu galvenās sociālās tiesības un pienākumus, to realizēšanas pamatnosacījumus nosaka  likums Par sociālo drošību

Valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos organizatoriskos un finansiālos principus nosaka likums Par valsts sociālo apdrošināšanu

Valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā īsteno Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šī aģentūra administrē arī valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu.

Valsts sociālo pabalstu likums nosaka valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.  

Noderīgi! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sagatavotie informatīvie materiāli


Plašāka informācija par sociālā nodrošinājuma tiesībām ir pieejama Eiropas Komisijas vietnē http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1117&langId=lv

Noderīgs rīks, lai gūtu priekšstatu par dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, un iespēju salīdzināt tās savā starpā sniedz MISSOC salīdzināmas tabulas par sociālo aizsardzību (informācija angļu, vācu un franču valodā)