Jaunumi

Reģistrētais bezdarbs

2022. gada beigas salīdzinot ar 2021.gada beigām, reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies par 0,6% punktiem - no 6,7% līdz 6,1%. Viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2022.gadā bija septembrī un oktobrī – 5,7%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2019. – 2022.g.

Reģistrētā bezdarba līmenis mēneša beigās, %

Gadi

Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

2019

6,7

6,7

6,6

6,3

6,1

6,0

6,0

5,9

5,7

5,7

5,8

6,2

2020

6,4

6,3

6,8

8,0

8,4

8,6

8,6

8,2

7,7

7,4

7,4

7,7

2021

8,0

8,2

8,2

7,9

7,6

7,4

7,1

6,5

6,0

6,0

6,4

6,7

2022

6,9

6,8

6,8

6,5

6,1

5,9

6,0

5,8

5,7

5,7

5,9

6,1

Ik gadu rudens beigās un ziemas mēnešos, sezonalitātes ietekmē, tiek novērots neliels reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, savukārt sākot ar pavasara mēnešiem – bezdarba līmeņa samazināšanās. 2022.gada novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija paaugstinājies līdz 5,9%, savukārt decembrī, salīdzinot ar novembri, reģistrētā bezdarba līmenis mēneša laikā bija paaugstinājies vēl par 0,2 procentpunktiem un bija 6,1%. NVA uzskaitē decembra beigās bija 53,5 tūkst. reģistrēto bezdarbnieku.

2023.gada janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī paaugstinājies līdz 6,3%, NVA uzskaitē  bija 55285 reģistrētie bezdarbnieki. Viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2023.gada janvāra sākumā bija Rīgā (4,5%) un Pierīgas reģionā – 4,5%, visaugstākais Latgalē – 13,0%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija 6,8%, Vidzemes reģionā – 6,7% un Zemgales reģionā – 6,3%. Reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums 2023.gada janvāra beigās novērojams visos valsts reģionos. 

Reģistrēto bezdarbnieku statistiskais portrets

2022. gada decembra beigās no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita 53,5% (28 650) bija sievietes, bet 46,5% (24 886) - vīrieši.

Vairāk nekā puse reģistrēto bezdarbnieku bija ar bezdarba ilgumu līdz 6 mēnešiem – 33 608 jeb 62,8%. Vidējais bezdarba ilgums bija 124 dienas jeb 4 mēneši, kas, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir par 20 dienām mazāk.

32,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita bija bezdarbnieki ar profesionālo izglītību, no kuriem nedaudz vairāk kā puse (53,6%) bija vecumā 50 gadi un vairāk, ar vispārējo vidējo izglītību bija 25,7%,  ar augstāko izglītību - 22,3%, ar pamatizglītību - 16,6%.  

Reģistrēto bezdarbnieku lielākais skaits sadalījumā pēc pēdējās nodarbošanās profesijām 2023. gada sākumā: palīgstrādnieks - 3 195 (6%), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 1 486 (3%),  apkopējs – 1 483 (3%).

Bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc pēdējās nodarbošanās profesijas TOP 10

Bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc pēdējās nodarbošanās profesijas TOP 10

Lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 39,3% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, 22,6% bija bezdarbnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 19,9% – bezdarbnieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem.

Mērķa grupu bezdarbnieki 2022. gada decembra beigās

Mērķa grupu bezdarbnieki 2022. gada decembra beigās

Ilgstošo bezdarbnieku skaitā visos valsts reģionos vērojams samazinājums. Salīdzinot ar 2022. gada sākumu, ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies kopā par 4 557 personām jeb 30,7%. 2023. gada sākumā NVA uzskaitē bija 10 267 ilgstošie bezdarbnieki, kas ir  19,2% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 62,9% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 26,1% – bezdarbnieki ar invaliditāti.

13,4% no  reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī bija bezdarbnieki ar invaliditāti. Vairāk nekā puse  (65,2%) no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti bija vecumā virs 50 gadiem. Salīdzinot ar 2021.gada decembra beigām, bezdarbnieku ar invaliditāti skaits samazinājies par 1 255 personām.

39,3% no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 7,3% - jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Bezdarbnieka portrets

Reģistrēto bezdarbnieku darbā iekārtošanās

Darbā 2022.gada laikā iekārtojās 56 026 NVA reģistrētie klienti, to skaitā 15 587 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 5 249 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 4 436 ilgstošie bezdarbnieki, 3 788 personas ar invaliditāti. Pēc kāda preventīvā vai aktīvā NVA nodarbinātības pasākuma pabeigšanas darbā ir iekārtojušies 2 195 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 2 524 ilgstošie bezdarbnieki, 911 personas ar invaliditāti, 472 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Pēc valsts valodas, svešvalodu, datorapmācības neformālās izglītības programmu apguves 2022.gadā darbā iekārtojās 3051 NVA reģistrēts klients, pēc traktortehnikas un transportlīdzekļu  vadītāju apmācības – 1201, bet pēc profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas – 1121 NVA reģistrēts klients.

NVA reģistrētās vakances

2022. gada 12 mēnešos NVA reģistrētas 114 188 jaunas brīvās darba vietas, kas ir par 19 954 jeb 21,2% vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 12 mēnešiem.

Reģistrētās brīvās darba vietas 2022. gada 12 mēnešos

Reģions

Reģistrētās brīvās darba vietas

Kurzemes reģions

11 987

Latgales reģions

10 145

Rīgas reģions

72 631

Vidzemes reģions

10 935

Zemgales reģions

8 490

Kopā

114 188

Lielākais brīvo darba vietu pieaugums gada griezumā vērojams zemas kvalifikācijas profesijās – palīgstrādnieks (+717), virtuves darbinieks (+591), remontstrādnieks (+191), būvstrādnieks (+188), ceļu būves palīgstrādnieks (+162), savukārt vidējais kvalifikācijas profesijās - kalpotāju grupā – informācijas ievadīšanas operators (+246), klientu apkalpošanas speciālists (+95), klientu apkalpošanas operators (+70), uzziņu operators (+69), transporta dispečers (+27).

Pieprasītākās profesijas, reģistrētas 2022. gadā (TOP 15)

  1. Sezonas lauksaimniecības strādnieks
  2. Palīgstrādnieks
  3. Informācijas ievadīšanas operators
  4. Vilcējautomobiļa vadītājs
  5. Remontatslēdznieks
  6. Būvstrādnieks
  7. Kravas automobiļa vadītājs
  8. Pavāra palīgs
  9. Ceha strādnieks
  10. Loģistikas darbinieks
  11. Pavārs
  12. Būvnieks
  13. Ceļu būves palīgstrādnieks
  14. Elektriķis
  15. Klientu apkalpošanas operators

2022. gada 12 mēnešos, reģistrējot brīvās darba vietas, 577 darba devēji norādīja attālinātā vai daļēji attālinātā darba iespējas. Visvairāk brīvo darba vietu  perioda beigās ar norādītu attālināta vai daļēji attālinātā darba iespēju ir Valsts pārvaldes (22%), Informācijas tehnoloģiju/ Telekomunikāciju (20%) un Pakalpojumu (16%) jomās.

2022. gada decembra beigās aktuālas bija 23 166 NVA reģistrētas brīvās darba vietas, kas ir par 2 061 jeb 9,8% vairāk, salīdzinot ar 2021. gada decembra beigām.

Visvairāk aktuālo brīvo darba vietu 2022.gada  beigās bija šādās darbības jomās:

  • Būvniecība/ Nekustamais īpašums -  41% no kopējā brīvo darba vietu skaita;
  • Transports/Loģistika – 16%;
  • Ražošana – 12%;
  • Pakalpojumi – 6%;
  • Ēdināšana/Pārtikas rūpniecība – 5%.

Paziņojumi par kolektīvo darbinieku atbrīvošanu no darba

2022.gadā NVA par plānoto darbinieku kolektīvo atbrīvošanu no darba ir paziņojuši kopumā 30 darba devēji, plānoto atbrīvojamo darbinieku kopskaits - 1676.

7 darba devēji darbojas Apstrādes rūpniecības, 4 – Būvniecības, 4 – Transporta un uzglabāšanas, 3 - Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomās. Mazākā skaitā paziņojumus bija iesnieguši darba devēji, kas darbojas šādās jomās:

  • Informācijas un komunikācijas pakalpojumi - 2;
  • Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība - 2;
  • Finanšu un apdrošināšanas darbības - 2;
  • Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; Automobiļu un motociklu remonts - 2;
  • Izglītība - 2;
  • Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana - 1;
  • Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi - 1.

13 paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, 4 – NVA Daugavpils filiālē, 1- NVA Rēzeknes filiālē,  2 – NVA Cēsu filiālē, 1 – NVA Valmieras filiālē, 1 - NVA Jēkabpils filiālē, 1 - NVA Jelgavas filiālē, 1 – NVA Siguldas filiālē, 1 – NVA Saldus filiālē, 1 – NVA Jelgavas filiālē un 4 – NVA pārvaldē.

Kolektīvās darbinieku atlaišanas iemesli tiek minēti dažādi – reorganizācija; restrukturizācija; ražošanas procesu optimizācija; uzņēmuma likvidācija; pasūtījuma apjoma samazinājums;  prognozētais ieņēmumu kritums un izmaksu pieaugums; zaudējums valsts izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta  reisu nodrošināšanu; Krievijas iebrukums Ukrainā un Krievijai piemēroto sankciju ietekme; grūts finansiālais stāvoklis ieviesto sankciju dēļ; ierobežojumi ekonomiskai sadarbībai ar Krieviju; resursu cenu kāpums; izejmateriālu tirgus cenu pieaugums; pēdējo divu gadu situācija ekonomikā un neprognozējama notikumu attīstība pasaulē u.c.

Atbrīvojamo darbinieku profesiju pamatgrupas (TOP-5): Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri; Kvalificēti strādnieki un amatnieki; Vienkāršās profesijas; Speciālisti; Kalpotāji.

 2022.gadā saņemts mazākais pēdējo piecu gadu laikā kolektīvās atlaišanas paziņojumu skaits. Piecu gadu periodā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA bija saņēmusi 79 darba devēju kolektīvās atlaišanas paziņojumus. 2021.gadā NVA bija iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām, arī 2018.gadā 32 darba devēji bija iesnieguši NVA paziņojumus par kolektīvo atlaišanu, bet 2019 gadā - 40 darba devēji.

Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem

2022.gadā, no marta sākuma līdz decembra beigām, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu saņēma kopumā  17 452 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri pametuši Ukrainu kara dēļ un Latvijā ieguva tiesības uzsākts darba attiecības. Martā NVA atbalstam bija pieteikušies 1 310 Ukrainas civiliedzīvotāji, aprīlī – 2 216, maijā – 2 198, jūnijā – 1 563, jūlijā – 2 679, augustā – 1 942, septembrī – 1 525, oktobrī – 1 373, novembrī – 1 460 un decembrī – 1 186.

No 2022.gada marta sākuma līdz decembra beigām  bezdarbnieka statusā bija reģistrējušies 4 168 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet darba meklētāja statusā – 30. 2022.gada decembra beigās NVA uzskaitē bezdarbnieka statusā bija 2025 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet darba meklētāja statusā - 11.

Ukrainas civiliedzīvotāju dalību skaits NVA preventīvajos un aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2022.gadā bija 1 182. Visaktīvāk Ukrainas civiliedzīvotāji izmantoja iespēju mācīties latviešu valodu un saņemt karjeras konsultācijas, kā arī piedalījās citos aktīvajos nodarbinātības pasākumos.

No 2022.gada marta līdz 2023.gada 3.februārim iesniegumus nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai iesnieguši 11155 Ukrainas civiliedzīvotāji, savukārt  iesniegumus pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai iesniedzis 121 Ukrainas civiliedzīvotājs.

Līdz 2023.gada 3.februārim valsts valodas apguvi uzsākuši 185 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem 171 bezdarbnieka statusā reģistrēts Ukrainas civiliedzīvotājs un 14 nodarbinātās personas. Uz valsts valodas apmācībām līdz 2023.gada 3.februārim pieteikušies 1220 Ukrainas civiliedzīvotāji.