Digitālo prasmju apguve mūsdienu darba tirgū ir nepieciešamība
Eiropas Komisija 2023. gadu pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka četriem no desmit Eiropā nodarbinātajiem pieaugušajiem trūkst digitālo pamatprasmju. Digitālajā kompasā 2030. gadam ir noteikts Eiropas Savienības mērķis - līdz 2030. gadam panākt, lai vismaz 80% visu pieaugušo būtu apguvuši vismaz digitālās pamatprasmes un Eiropas Savienībā būtu nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu, veicinot arī lielāku sieviešu īpatsvaru šajās profesijās.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam tiek uzsvērts, ka viedā specializācija, inovācija, tehnoloģiju attīstība un modernizācija, kā arī mērķtiecīgi ieguldījumi cilvēkkapitālā ir pamats produktivitātes kāpumam. Cilvēkkapitāls, tā pieejamība, kvalifikācija un tās atbilstība darba tirgus pieprasījumam, kvalitatīvas un iekļaujošas darba vietas ir ķēdes elementi ceļā uz augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi.
Darba tirgus digitālās transformācijas gaita paātrinās: notiek strauja darba procesu digitalizācija un automatizācija, tiek ieviesti jauni nodarbinātības veidi, aizvien vairāk pakalpojumu uzņēmumi un iestādes piedāvā tiešsaistē. Tehnoloģiju attīstība ietekmē gan nodarbinātību kopumā, gan pieprasījumu pēc darbinieku prasmēm. Reģistrējot vakances un izvērtējot darba devēju prasības dažādām profesijām, veicot darba devēju aptaujas, mēs redzam, ka pieprasījums pēc digitālajām prasmēm strauji pieaug.
Lai izzinātu aktuālās tendences darba spēka piesaistē un noturēšanā, NVA sadarbībā ar “RAIT Custom Research Baltic” 2022.gadā rīkoja ekspresaptauju “Darba devējiem nepieciešamās prasmes”, aicinot Latvijas darba devējus atbildēt uz jautājumiem par darbinieku apmācības un prasmju pilnveides vajadzībām un iespējām. Aptaujas dati liecina, ka darba devēju skatījumā, galvenā ierosme ieguldīt savu darbinieku prasmju attīstībā ir darba procesa izmaiņu nepieciešamība. Kā otrs nozīmīgākais mācību veicinātājs tika minēta mācību labvēlīgā ietekme uz uzņēmuma vai iestādes attīstību, bet 22% aptaujas dalībnieku norādīja, ka darbinieku apmācību motivē uzņēmuma vai iestādes tehnoloģiskā vai digitālā transformācija. Jo lielāks uzņēmums, jo vairāk šādas mācības tiek īstenotas: mikro uzņēmumos darbinieku mācības saistībā ar tehnoloģisko vai digitālo transformāciju notika 17% gadījumu, bet lielajos uzņēmumos – 72%.
Savukārt NVA sadarbībā ar “RAIT Custom Research Baltic” veiktās ekspresaptaujas “Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēku nepieciešamību” dati liecina, ka Latvijas uzņēmumos un iestādēs aktīvi noris darba procesu uzlabojumi, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām vai esošo tehnoloģiju pilnveidi. 37% aptaujāto darba devēju pēdējā gada laikā ir ieviesuši darba procesu uzlabojumus, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām vai esošo tehnoloģiju pilnveidi. 15% darba devēju ir ieviesuši jaunas tehnoloģijas darba procesu uzlabošanai, bet 23% īstenoja esošo tehnoloģiju pilnveidi darba procesu uzlabošanai. Jo lielāks uzņēmums vai iestāde, jo vairāk darba devēju šādus darba procesu uzlabojumus ir īstenojuši. Darba procesu uzlabojumi, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām vai esošo tehnoloģiju pilnveidi, veikti 32% mikro, 50% mazo, 76% vidējo un 95% lielo uzņēmumu vai iestāžu.
Šobrīd ir īpaši svarīgi operatīvi piedāvāt darba ņēmējiem mūsdienīgas iespējas celt savu konkurētspēju darba tirgū, apgūstot aktuālas, darba devēju pieprasītas zināšanas un prasmes. Darba tirgus digitālās transformācijas apstākļos digitālo prasmju apguve šodien ir nepieciešamība, tas ir darba ņēmēja veiksmīgas karjeras pamats.
Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits norāda:“Izglītībai un mācībām nav jāapstājas, izejot pa skolas vārtiem. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk cilvēkiem savas prasmes ir jāattīsta visa mūža garumā, lai atbilstu strauji mainīgā darba tirgus prasībām.” Nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošana ir obligāts priekšnosacījums darba tirgus digitālajā transformācijā.
NVA atbalsts digitālo prasmju apguvei
NVA atbalstīto mācību piedāvājums tiek ik gadu pilnveidots, ņemot vērā mūsdienu iespējas izglītības iegūšanai un darba tirgus prasības. Digitālo prasmju apguvei būtiski esam paplašinājuši profesionālās pilnveides izglītības programmu klāstu, tostarp klientiem, kuri reģistrēti bezdarbnieka statusā, piedāvājot vairākas jaunas datorikas izglītības programmas un vairākus studiju moduļus vai studiju kursus ar informācijas tehnoloģiju jomu saistīto profesiju apguvei. Populārākās no tām ir Datorsistēmu tehniķis, Digitālā mārketinga metodes un rīki, Efektīvs darbs ar Microsoft Excel, datu analīze un vizualizācija, bet vispieprasītākās neformālās izglītības programmas - Datorzinības bez priekšzināšanām, Datorzinības ar priekšzināšanām, AutoCAD lietojumprogramma, Corel Draw Graphics, WEB risinājumu izstrāde.
2021.gadā uzsākām sadarbību ar uzņēmumu Google, ne vien darba meklētājiem, bet arī nodarbinātajiem piedāvājot bezmaksas mācības starptautiskajā tiešsaistes izglītības platformā Coursera. 2021.gadā uzņēmuma Google atbalstītās mācības notika četrās izglītības programmās: IT atbalsts, Datu analīze, Lietotāju pieredzes dizains un Projektu vadība. 2022.gadā NVA un Google mācību programmu klāsts tika papildināts ar piekto izglītības programmu “Digitālais mārketings un e-komercija”, bet šogad klientiem plānojam piedāvāt jau sesto mācību programmu – “Kiberdrošība”.
Zināšanu un prasmju apguve atvērto tiešsaistes kursu platformās ir mūsdienās ļoti pieprasīts mācību virziens. 2022.gadā kopumā vairāk nekā 2 tūkst. NVA klientu darbam nepieciešamās prasmes izvēlējās apgūt tiešsaistes mācību veidā. Tā ir iespēja neatkarīgi no to atrašanās vietas iegūt neformālu izglītību starptautiski atzītajās universitātēs un izglītības iestādēs.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, uzstājoties Eiropas izglītības samitā, uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir mobilizējusi resursus, lai nodrošinātu iespēju mācīties pāri robežām, un iegūtās prasmes tiktu savstarpēji atzītas. Izglītības pamats – dalīšanās. Un kad šajā procesā piedalās dažādu kultūru un valstu cilvēki, tas vēl vairāk mūs visus bagātina.
2021.gadā, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, tika uzsākta pilotprojekta “Nākotnes prasmju iniciatīva” īstenošana, piedāvājot ne vien bezdarbnieka statusā NVA reģistrētajiem klientiem, bet arī nodarbinātajiem, kuriem nepieciešams pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas, NVA līdzfinansētas mācības starptautisko atvērto tiešsaistes kursu platformās. Gan darba meklētāji, gan nodarbinātie ar NVA finansiālu atbalstu tagad tiešsaistē var apgūt vai uzlabot profesionālās prasmes datu zinātnē, informāciju tehnoloģijās un datorzinībās. Jāpiebilst, ka NVA finansiāli atbalsta tiešsaistes mācības arī tādās jomās kā uzņēmējdarbība, profesionālās ievirzes svešvalodas un pārvaldība. Tāpat ar NVA atbalstu atvērto tiešsaistes kursu platformās var apgūt darba tirgū pieprasītās caurviju prasmes (soft skills) - komunikācija un sadarbība darba vidē, mācīšanās spējas un metodes, pašorganizēšanās un laika plānošana, radošums un inovācijas profesionālajā vidē. Darba meklētājs vai nodarbinātais divu gadu laikā var iesaistīties vairāku mācību programmu apguvē, NVA finansiālais atbalsts ir līdz 500 eiro.
2022.gada dati liecina, ka NVA klientu vidū vispopulārākā atvērto tiešsaistes kursu platforma ir Coursera, kurā mācības bija uzsākuši 83% tiešsaistes kursu dalībnieku. Pieprasītākās mācību jomas ir Datorzinības, Uzņēmējdarbība, Datu zinātne, Profesionālās ievirzes svešvalodas, Informāciju tehnoloģijas un Pārvaldība, bet pieprasītākās mācību programmas – Lietotāju pieredzes dizains, Datu analīze, Lietišķās angļu valodas komunikācijas prasmes, Projektu vadība un Digitālais mārketings.
Jauns NVA pasākums – “Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība (mūžizglītība)”
Aicinu sekot aktuālajai informācijas mūsu mājaslapā un aktīvi izmantot NVA piedāvātās iespējas darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei! Radošu, motivējošu un iedvesmojošu Digitālo nedēļu!
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone
