1992. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pieņēma rezolūciju, kas 3. decembri pasludināja par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšana ir viens no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbības uzdevumiem.
Bezdarbnieka statusā reģistrētie klienti ar invaliditāti arvien ātrāk iekārtojas darbā
2024. gada novembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 735 bezdarbnieki ar invaliditāti jeb 12,8% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. 42% reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti ir profesionālā izglītība, 24,7% - vispārējā vidējā izglītība, 15,8% - augstākā izglītība, 15,6% - pamatizglītība, bet 1,6% izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. 65,7% NVA bezdarbnieka statusā reģistrētie klienti ar invaliditāti ir vecumā 50 gadi un vairāk.
Ar NVA atbalstu darba meklētāji ar invaliditāti var saņemt karjeras konsultācijas, palīdzību darba meklēšanā, profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu, reģionālās mobilitātes atbalstu, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, klienti ar invaliditāti var iesaistīties profesionālajā apmācībā, neformālās izglītības programmu apguvē, mācībās starptautiskajās atvērto tiešsaistes kursu platformās, saņemt atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, strādāt subsidētajās darba vietās, veikt algotos pagaidu sabiedriskos darbus un piedalīties citos pasākumos. Visos NVA īstenotajos nodarbinātības un mācību pasākumos klientiem ar invaliditāti ir pieejams surdotulka pakalpojums, vairākos nodarbinātības un mācību pasākumos ir pieejams arī ergoterapeita un atbalsta personas pakalpojums, kā arī, ja nepieciešams, mācību vai darba vieta tiek pielāgota konkrētā klienta ar invaliditāti vajadzībām. Darba meklēšanas un darba attiecību uzsākšanas posmā klientiem ar invaliditāti ir iespējams saņemt mentora pakalpojumu. NVA Rīgas reģionālās filiāles telpās darbojas Nodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditāti.
Kopumā reģistrētie klienti ar invaliditāti arvien ātrāk iekārtojas darbā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Vidējais klientu ar invaliditāti darbā iekārtošanās ātrums 2024. gada 10 mēnešos bija 134 dienas.
Vidējais bezdarbnieku ar invaliditāti darbā iekārtošanās ātrums
(vidējais dienu skaits uzskaitē (mediāna)) Latvijā 2021. - 2024. gadam (pa mēnešiem perioda beigās)
- Vidējais bezdarbnieku ar invaliditāti dabā iekārtošanās ātrums 2021. gada 10 mēnešos bija 248 dienas (12 mēnešos 248 dienas).
- Vidējais bezdarbnieku ar invaliditāti dabā iekārtošanās ātrums 2022. gada 10 mēnešos bija 196 dienas (12 mēnešos 195dienas).
- Vidējais bezdarbnieku ar invaliditāti dabā iekārtošanās ātrums 2023. gada 10 mēnešos bija 190 dienas (12 mēnešos 185dienas).
- Vidējais bezdarbnieku ar invaliditāti dabā iekārtošanās ātrums 2024. gada 10 mēnešos bija 134 dienas.
Šī gada 10 mēnešu laikā darbā iekārtojās 2 952 NVA bezdarbnieka statusā reģistrētie klienti ar invaliditāti. Darba ņēmēji ar dažādiem invaliditātes veidiem, saņemot viņiem nepieciešamo atbalstu, veiksmīgi strādā daudzās profesionālās darbības jomās. Klientu ar invaliditāti arvien ātrāku iekārtošanās darbā veicina gan NVA pasākumi un atbalsta pakalpojumi, gan situācija un pieprasījums darba tirgū, jo darba devējiem jāizmanto pieejamās darbaspēka rezerves.
Personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai NVA darba devējiem piedāvā gan subsidēto darbavietu izveides iespējas, gan darba vietas pielāgošanas pakalpojumu, gan atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku, gan darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumu, kuru īsteno nevalstiskās organizācijas, gan ikgadējos atvērto durvju dienu pasākumus uzņēmumos personām ar invaliditāti, gan citus atbalsta veidus.
Šogad pasākums “Atvērto durvju dienas uzņēmumos personām ar invaliditāti” norisinājās no 12. augusta līdz 30. septembrim, savu uzņēmumu un organizācijas durvis darba meklētājiem ar invaliditāti vaļā vēra 46 darba devēji 29 pilsētās un apdzīvotajās vietās, piedāvājot 249 brīvas darbavietas 45 profesijās. Darba devēji pārstāvēja dažādas darbības jomas, viskuplākā skaitā bija pārstāvēta sociālās aprūpes joma (5 darba devēji), mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības (5 darba devēji), apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanas nozare (4 darba devēji), koksnes, koka un mēbeļu ražošanas (4 darba devēji), sabiedrisko organizāciju nozare (4 darba devēji) un ēdināšanas pakalpojumi (3 darba devēji). Bija pārstāvētas arī apdrošināšana, veselības aizsardzība, pārtikas produktu ražošana, individuālie pakalpojumi un citas darbības jomas.
Atvērto durvju dienu uzņēmumos personām ar invaliditāti pasākumu ietvaros darba meklētājiem ar invaliditāti videokonferenču platformā Zoom platformā tika rīkotas konsultācijas “Praktiska palīdzība CV un motivācijas vēstules sagatavošanā” un “Sagatavošanās darba intervijai”. Konsultācijas apmeklēja 170 darba meklētāji ar invaliditāti. Atvērto durvju dienu pasākumu laikā tika organizēti arī divi tiešsaistes semināri darba devējiem par viņiem pieejamo NVA atbalstu, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti.
Jāpiebilst, ka NVA tīmekļvietnē sadarbībā ar apvienību “Apeirons”, biedrību “PINS (Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā)”, Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Autisma apvienību izveidota īpaša sadaļa darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem – “Darbinieks ar invaliditāti: kas jāzina darba devējam?”. Lai veicinātu darba devēju izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām, tiešsaistes konsultācijas par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem NVA darba devējiem piedāvā ik mēnesi.
Diskusija par personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu
Labklājības ministrija (LM) un NVA šoruden rīkoja ekspertu diskusiju, kas bija veltīta personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Pasākumā piedalījās vadošie nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un darba devēji, lai izvērtētu aktuālo situāciju darba tirgū, izstrādātu priekšlikumus un meklētu risinājumus, kā palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti aktīvāk iekļauties darba tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību.
Nepieciešami efektīvi atbalsta mehānismi
Diskusijā tika uzsvērts, ka subsidēto darbavietu izveide nav ilgtermiņa risinājums, bet gan atspēriena punkts, lai darbspējīgām personām ar invaliditāti palīdzētu iekļauties darba tirgū. Taču subsīdiju intensitāte varētu atšķirties, ņemot vērā invaliditātes grupu un veidu. Ilgtspējīgas nodarbinātības veicināšanai ir nepieciešami efektīvi atbalsta mehānismi - gan darba devējiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti. Nepieciešams pastāvīgs valsts atbalsts darba attiecību uzsākšanas stimulēšanai, ietverot nodokļu atlaides, mentoru, asistentu un citu speciālistu pakalpojumus. Svarīga ir sadarbība ar Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju.
Tika apspriesta iespēja palielināt informācijas pieejamību un veicināt izpratni par valsts piedāvātajiem atbalsta mehānismiem, piemēram, par finansiāla atbalsta veidiem, kas darba devējus motivētu veidot iekļaujošu darba vidi, bet cilvēkus ar invaliditāti - aktīvāk iekļauties darba tirgū. Viens no priekšlikumiem bija “vienas pieturas aģentūras” izveide, kur darba devēji varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju par personu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku, likumdošanu un nodokļu jautājumiem. Šāda centralizēta pieeja atvieglotu informācijas pieejamību un palīdzētu darba devējiem labāk izprast, kā cilvēkus ar invaliditāti integrēt savā kolektīvā.
Lai veicinātu darba devēju izpratni par darbinieku ar invaliditāti vajadzībām un darba vides pielāgošanu, liela nozīme ir darba devēju izglītošanai un apmācībām. Būtu lietderīgi ar valsts atbalstu izveidot darba devēju un darba ņēmēju ar invaliditāti satikšanās platformu.
Darba devējiem jāpielāgo ne tikai darba vieta, bet jāizveido atbalstoša darba vide
Diskusijas dalībnieki norādīja arī uz dažādiem izaicinājumiem, ar ko darba devēji saskaras, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Darba devējiem jāpielāgo ne tikai darba vieta, bet arī jāizveido iekļaujoša un atbalstoša darba vidi. Tika ieteikts rīkot mācības darba kolektīvam, lai sagatavotu darbiniekus veiksmīgai sadarbībai ar kolēģiem, kuriem ir invaliditāte. Lielie uzņēmumi varētu dibināt sociālos meitas uzņēmumus, kas būtu īpaši vērsti uz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu.
Runa diskusijā bija arī par lielo uzņēmumu personāla atlases speciālistu apmācības pilotprojekta lietderību, lai ieviestu pastāvīgu iekļaujošās nodarbinātības sistēmu un īstenotu to ilgtermiņā, uzraugot procesu, identificējot vajadzības, pielāgojot darba vidi. Jāveido sistēma, lai persona ar invaliditāti ir motivēta uzsākt darbu. Rīkojot atvērto durvju dienu pasākumus uzņēmumos, darba meklētāju ar invaliditāti motivēšanai būtu jāizmanto veiksmes stāsti, jārāda praktiskie piemēri, kā darbavietā veicas citiem darbiniekiem ar invaliditāti, kā norisinās viņu darba process. Strādājošo darbinieku ar invaliditāti veiksmīgas darba pieredzes praktiskie piemēri darba meklētājus ar invaliditāti motivētu un iedrošinātu.
Tika izteikta ideja par sociālās rehabilitācijas centru izveidi, kur personas ar invaliditāti varētu izmēģināt dažādas prasmes un saņemt rekomendācijas par piemērotākajiem darba uzdevumiem. Nepieciešams arī starpdisciplinārs atbalsts – informatīvs, psiholoģisks un praktisks, lai darba ņēmējiem ar invaliditāti nodrošinātu veiksmīgu integrāciju gan darba vidē, gan sabiedrībā.
Jānodrošina speciālisti, kas ne vien palīdz uzsākt darbu, bet sniedz arī psiholoģisko atbalstu
Būtisks diskusijas jautājums bija mentoru un asistenta loma darba vidē. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka personām ar invaliditāti bieži ir nepieciešams mentora vai asistenta atbalsts, īpaši darba attiecību sākumposmā, kad cilvēks vēl tikai pielāgojas jaunajai darba videi.
Mentors – uzticamības persona, kas spēj risināt ne tikai ar veicamajiem darba uzdevumiem saistītus jautājumus. Mentora pakalpojums ir ļoti svarīgs ne vien darba ņēmējam, bet arī darba devējam. Lielajos uzņēmumos mentoram būtu jābūt pastāvīgam darbiniekam - profesionālim, kas ne tikai ievada darbā, bet ir procesu vadītājs uzņēmumā. Īpaša uzmanība nākotnē būtu jāpievērš mentoru apmācībai. Jānodrošina speciālisti, kas ne tikai izskaidro un palīdz darbiniekiem uzsākt darba pienākumu veikšanu, bet arī sniedz psiholoģisko un praktisko atbalstu. Mentoru apmācībā jāiesaista personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.
Liela nozīme ir karjeras speciālistu atbalstam, darba meklētājiem ar invaliditāti jāpalīdz konstruēt karjeras iespējas un veikt SVID analīzi, izpētot personības stiprās un vājās puses, iespējas un riskus.
Diskusijā tika izteikti vairāki būtiski priekšlikumi, kas vērsti uz dažādu atbalsta mehānismu veidošanu un darba vides pielāgošanu personām ar invaliditāti, īpaši uzsverot nepieciešamību pēc centralizētas informācijas pieejamības, mentoru apmācībām un specifiskiem pielāgojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Jāpielāgo arī komunikācija, darba intervijās un darba procesā jāizmanto vieglā valoda.
Diskusijas dalībnieki izteica pārliecību, ka šādi pasākumi, sadarbojoties valstij, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem, varētu radīt pozitīvas pārmaiņas un uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar invaliditāti. Darba ņēmēji ar invaliditāti darba tirgū ir vērtīgs resurss, un mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem atrast savu vietu darba tirgū. Ceļš uz personu ar invaliditāti ilgtspējīgu nodarbinātību - efektīvi atbalsta mehānismi un valsts iestāžu, darba devēju un personu ar invaliditāti intereses pārstāvošu nevalstisko organizāciju cieša un konstruktīva sadarbība.