ESF projekts „Jauniešu garantijas” Nr.7.2.1.1/15/I/001PROJEKTS LĪDZFINANSĒTS JAUNATNES NODARBINĀTĪBAS INICIATĪVAS IETVAROS
37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jauniešu iespējas atrast darbu ir cieši saistītas ar viņu pašu aktivitāti un uzņēmību. Vairāk kā trešdaļa aptaujāto norāda, ka, neskatoties uz jaunieša apņēmību un zināšanām, ir būtiski saņemt kvalitatīvu atbalstu, kas palīdz gan profesionālo zināšanu apguvē, gan pirmās darbavietas atrašanā – tā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) maijā organizētā aptauja.
Aicinot iedzīvotājus dalīties ar savu pieredzi par to, kā viņi ieguvuši savu pirmo darbavietu, katrs trešais (35%) atzina, ka pirmo darbavietu palīdzējuši atrast draugi, paziņas vai ģimenes locekļi.
Teju tikpat bieži (32%) aptaujātie arī uzņēmušies iniciatīvu paši un pirmo darbavietu ieguvuši, par darba iespējām interesējoties pie potenciālajiem darba devējiem. Savukārt desmitā daļa respondentu pirmo darbavietu meklēja caur savu mācību iestādi.“Kā vēsta aptaujas rezultāti, 72% iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmēji ir pārāk aizņemti, lai apmācītu jauniešus, tāpat arī liela daļa (87%) piekrīt, ka uzņēmēji baidās algot jaunus cilvēkus, jo viņiem trūkst nepieciešamās darba pieredzes.
Mēs jauniešiem piedāvājam iespēju ar valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu strādāt pie darba devējiem un iegūt darba tirgū tik nepieciešamo darba pieredzi, savukārt daudziem darba devējiem tā ir iespēja iegūt vērtīgus un perspektīvus darbiniekus. Īstenojot nodarbinātības pasākumus jauniešiem, esam secinājuši, ka vairums jauno cilvēku kļūst par labiem speciālistiem, – viņi ir enerģiski, zinātkāri, moderni domājoši un mūsdienu tehnoloģijas labi pārzinoši,” komentē NVA īstenotā ESF projekta “Jauniešu garantijas” vadītāja Laima Mirzojeva. Respondenti atzīst, ka pirmās darbavietas meklējumos sastapušies ar virkni šķēršļu – 39% piedāvāta pārāk zema darba samaksa, 38% bijušas grūtības pieredzes trūkuma dēļ, savukārt trešdaļai iegūt pirmo darbu nav ļāvis ierobežots vakanču piedāvājums.
Taču, neskatoties uz nosauktajām grūtībām, lielākā daļa (32%) iedzīvotāju atzīst, ka savu pirmo darbavietu, sākot no meklēšanas brīža, ieguvuši jau vienas nedēļas laikā. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmē, ka darbu atraduši pēc divām nedēļām (16%) vai mēneša (21%). Bet ievērojami retāk (9%) darba meklējumiem bija jāvelta ilgāks laiks, piemēram, pusgads vai gads.Lai gūtu panākumus darba meklējumos, ļoti būtiska ir ne tikai uzkrātā darba pieredze, bet arī pārskatāms un kvalitatīvi sagatavots CV un motivācijas vēstule.
Kā liecina aptauja, vairāk nekā puse iedzīvotāju (62%) CV un motivācijas vēstules sagatavošanā paļāvās uz savām zināšanām, tās sagatavojot paši, izmantojot internetā pieejamos paraugus un ieteikumus. Tikai retais vērsies pēc padoma pie speciālista, piemēram, apmeklējot karjeras konsultantu (4%).Kā uzskata aptaujātie, būtiskākie jauniešu šķēršļi darba iegūšanai meklējami nevis ārējos apstākļos, bet gan jauniešu slinkumā (57%) un negribēšanā strādāt par piedāvāto atalgojumu (90%). Tomēr liela daļa arī uzskata, ka jauniešu nodarbinātība jāskata plašākā mērogā, norādot, ka Latvijas darba tirgū kopumā pastāv darbavietu trūkums, kas ietekmē ne tikai jauniešus, bet arī kvalificētus un pieredzējušus darbiniekus (80%).
Taču vairāk nekā puse jeb 85% iedzīvotāju jauniešu nodarbinātību arī vērtē pozitīvi, norādot, ka jaunieši ir orientēti uz attīstību un labi pārzina modernās tehnoloģijas, kas nozīmē, ka jauniešu algošana un apmācīšana darba devējam ir laba investīcija nākotnē.
Noskaidrojot, kas, pēc iedzīvotāju domām, jauniešiem būtu jādara, lai veicinātu savu konkurētspēju tirgū, par būtiskāko aptaujātie norāda personīgo īpašību izkopšanu – piemēram, patstāvības, atbildības, mērķtiecības, komunikācijas un citu prasmju attīstīšanu (85%), taču neiztikt arī bez valodu apguves (62%) un NVA sniegtā atbalsta (38%). Katrs trešais (29%) arī uzskata, ka jāizmanto iespējas iesaistīties brīvprātīgo darbā, kas ļauj uzkrāt vērtīgu pieredzi.
Tāpat lielu ieguldījumu jaunieša attīstībā sniedz darbošanās jauniešu pašpārvaldē, jauniešu domē vai citās ārpusskolas aktivitātēs (26%), kā arī došanās ārzemju apmaiņu braucienos (28%), kas paplašina gan redzesloku, gan veiksmīgāk ļauj apgūt svešvalodas.
Par spīti uzskatam, ka vairums iedzīvotāju kāro pēc darbavietas galvaspilsētā, aptauja liecina, ka 50% respondentu profesionālo karjeru labprāt vēlētos veidot savā novadā vai pilsētā.
Jāatzīst, ka katrs ceturtais (25%) arī labprāt karjeru veidotu Rīgā, bet tikai 15% norāda, ka vēlētos darbu ārvalstīs.Pētījums tika veikts 2017.gada maijā, sadarbībā ar pētījuma aģentūru „RAIT”, tajā piedalījās 700 respondentu vecumā no 16 – 65 gadiem.