Bezdarba situācija un pieprasījums darba tirgū 2023.gada 1.pusgadā

Bezdarbs un nodarbinātība

Vērtējot Nodarbinātības valsts aģentūras datus un salīdzinot 2023. gada jūlija sākumu ar 2022.gada jūlija sākumu, reģistrētā bezdarba līmenis valstī šajā periodā ir samazinājies par 0,4% punktiem - no 5,9% pirms gada līdz 5,5% šī gada jūlija sākumā. 2022.gada jūlija sākumā NVA bija bezdarbnieka statusā reģistrēti 52 257 klienti, bet 2023.gada jūlija sākumā - 49 239, kas ir  par 3 018 personām mazāk.

Ik gadu pavasara un vasaras mēnešos vērojam bezdarba līmeņa pazemināšanos, ko ietekmē darbu sezonalitāte. Šī gada jūlija sākuma datus salīdzinot ar 2023.gada janvāra sākuma datiem, reģistrētā bezdarba līmenis gada pirmo sešu mēnešu laikā pazeminājies par 0,6 procentpunktiem - no 6,1% janvāra sākumā līdz 5,5% jūlija sākumā. Līdzīgas tendences bijušas arī iepriekšējos gados, kad sezonalitātes ietekmē reģistrētā bezdarba līmenis samazinās vidēji par 0,7 procentpunktiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis 2023.gada 1.pusgadā

Viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija sākumā bija Rīgas statistiskajā reģionā – 4,3% un Rīgas pilsētā – 4,4%, aiz tiem seko Zemgales reģions – 5,1%, Vidzemes reģions – 5,4%, Kurzemes reģions – 5,5%. Savukārt augstākais reģistrētš bezdarba līmenis kā ierasts ir Latgales reģionā  – 11,2%.

Neskatoties uz to, ka Latgalē ir valstī augstākais reģistrētā bezdarba līmenis, tas turpina kristies katru mēnesi un pat jūnijā, kad citos reģionos nedaudz palielinājās reģistrēto bezdarbnieku skaits, saglabājoties nemainīgam reģistrētā bezdarba līmenim. Latgalē reģistrēto bezdarbnieku skaits jūnijā samazinājās par 310 personām, bet no gada sākuma - par 1 618 personām.

Latgalē gada laikā, no 2022.gada jūlija sākuma līdz 2023.gada jūlija sākumam, reģistrētā bezdarba līmenis pazeminājies par  1,9 procentpunktiem: no 13,1% līdz 11,2%.

Bezdarbnieku skaita izmaiņas 2021., 2022., 2023. gadā

Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju par iedzīvotājiem un to ekonomisko aktivitāti, vērojams, ka 2022.gadā kopumā par 12 tūkst. jeb 1,3% pieaudzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un par 10,5 tūkst. jeb 3,4% samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Pieaudzis arī nodarbināto iedzīvotāju skaits  - par 18 tūkst. jeb 2,2%, bet bezdarbnieku skaits samazinājies par 6 tūkst. jeb 8,5%.

Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes

Analizējot datus reģionu griezumā, redzams, ka visos reģionos pieaudzis gan ekonomiskās aktivitātes līmenis, gan nodarbinātības līmenis. Ekonomiskās aktivitātes līmenis visvairāk pieaudzis Zemgales un Latgales reģionos, bet nodarbinātības līmenis vairāk pieaudzis Vidzemes un Kurzemes reģionos.

Ekonomiskās aktivitātes līmenis un nodarbinātības līmenis reģionos (procentos)

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmējis arī karš Ukrainā. Daļa iedzīvotāju, kuri migrēja uz Latviju, laika gaitā iekārtojās darbā.

Reģistrēto bezdarbnieku statistiskais portrets

2023. gada 1.pusgada beigās no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita 55,8% bija sievietes, bet 44,2% - vīrieši.  

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2023. gada jūlija sākumā:

• ar profesionālo izglītību – 32,2%
• ar vispārējo vidējo izglītību – 25,7%
• ar augstāko izglītību – 23,9%
• ar pamatizglītību – 15,8%
• izglītības līmenis zemāks par pamatizglītību – 2,1%

Dalījumā pa vecuma grupām lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veido

• bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 40,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita,
• 22,6% – bezdarbnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem,
• 20,1% – bezdarbnieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem,
• 6,7% - jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.

13,8% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī ir bezdarbnieki ar invaliditāti (6 815 personas). 65,4% bezdarbnieku ar invaliditāti ir vecumā virs 50 gadiem.

Vairāk nekā puse reģistrēto bezdarbnieku 2023.gada 1.pusgada beigās bija ar bezdarba ilgumu līdz 6 mēnešiem – 60,9%. Ilgāk nekā gadu uzskaitē bija 17,7% jeb 8 711 ilgstošie bezdarbnieki. Ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 63,6% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk. Ilgstošo bezdarbnieku skaitā visos reģionos vērojams samazinājums. Salīdzinot ar 2022. gada jūlija sākumu, ilgstošo bezdarbnieku skaits gada laikā ir samazinājies par 6 921 personu.

Darbā iekārtošanās

2023. gada 1.pusgadā darbā ir iekārtojušies 28 611 NVA reģistrētie bezdarbnieki, to skaitā:

• 7 700 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, to skaitā 2 252 bezdarbnieki pirmspensijas vecumā;
• 2 794 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem;
• 1 946 personas ar invaliditāti;
• 1 642 ilgstošie bezdarbnieki.

Iekārtošanās darbā pa mēnešiem

2023.gada 1.pusgadā:

Vidēji mēnesī darbā atgriežas aptuveni 4,8 tūkst. personu. Iekārtošanās darbā tendence gadu griezumā ir līdzīga – darbu lielākā skaitā uzsāk palīgstrādnieki, pārdevēji, apkopēji, kravas automobiļu vadītāji.

2023.gadā. 1 pusgadā darbā iekārtojās šādās profesijās

Pavasara mēnešos, kad atsākas pavasara/vasaras sezonas darbi gan ceļu būvē, gan tirdzniecībā, gan lauksaimniecībā, gan kūdras ieguvē, lielākā skaitā darbā iekārtojas  palīgstrādnieki, kravas automobiļa vadītāji, pārdevēji konsultanti, ceļu būves palīgstrādniki u.c.

Vakances

2023. gada 6 mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 49 880 brīvas darbavietas, no kurām 65% darbavietu ir reģistrētas Rīgas reģionā.  Jūnija beigās NVA datu bāzē aktuāla bija 24 521 brīvā darbavieta. Skatoties pēc darbības jomām, jūnija beigās visvairāk brīvo darbavietu bija šādās jomās:

• Būvniecība/ Nekustamais īpašums - 35%
• Transports/Loģistika – 14%
• Ražošana – 13%
• Pakalpojumi – 5,7%
• Lauksaimniecība – 5,5%
• Informācijas tehnoloģijas /Telekomunikācijas – 4,4% no kopējā brīvo darba vietu skaita.

Darba devēju pieprasītākās TOP 10 profesijas

 2023. gada jūnija beigās