Dokumenta mērķis ir informēt minētās darba ņēmēju grupas par vispārējiem noteikumiem, kas ir attiecināmi uz darba tiesiskajām attiecībām, un iespējamiem pasākumiem, kas personām varētu būt jāveic saistībā ar viņu veselības un sociālās apdrošināšanas segumu. Dokuments nesatur legāli saistošu informāciju katrai konkrētajai situācijai.
*dokumenta tulkojums latviešu valodā nav oficiāls tulkojums, izceltas galvenās tēzes, pilns teksts angļu valodā pieejams: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=9630
Informācija pārrobežu darbiniekiem
Dalībvalstis nedrīkst aizliegt pārrobežu un sezonālajiem darbiniekiem robežu šķērsošanu. Nepieciešamas speciālas procedūras, kas nodrošinātu vieglāku pārvietošanos.
Ja pārvietošanās ierobežojumi neļauj pārrobežu darbiniekiem pildīt savus darba pienākumus, radušos situāciju, piemēram, darba attiecību izbeigšanu, regulē tās valsts likumdošana, kurā darbinieks strādā. Pārrobežu darbiniekiem ir attiecināmi tie paši nosacījumiem, kā viņu darba valsts pilsoņiem.
Ja pārrobežu darbinieks strādā no mājām un nešķērso robežu, uz viņu turpina attiekties darba valsts nosacījumi saistībā ar darba tiesisko attiecību regulējumu, nodokļu un sociālās aizsardzības jautājumiem.
Pārrobežu darbiniekiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā jāsazinās ar savas mītnes valsts bezdarba apdrošināšanas iestādi, bezdarbnieka pabalsts būs pieejams ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā mītnes valstī nodarbinātajiem. Tie pārrobežu darbinieki, kas mītnes valstī atgriežas retāk kā reizi nedēļā, var izvēlēties kurā no abām valstīm meklēt darbu un pieprasīt bezdarbnieka pabalstu.
Sezonālajiem strādniekiem jāsazinās ar tās valsts bezdarba apdrošināšanas iestādi, kurā viņi ir apdrošināti. Ja strādnieki ir apdrošināti gan mītnes valstī, gan ārvalstī, mītnes valsts būs tā, kas lems par pabalsta piešķiršanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā mītnes valstī nodarbinātajiem.
Informācija darba ņēmējiem, kas strādā divās vai vairāk dalībvalstīs
Ja šobrīd darba ņēmējs ir apdrošināts ne savā mītnes valstī (mazāk kā 25% no nodarbinātības laika ir mītnes valstī), kompetentā valsts var mainīties situācijā, ja pašreizējo apstākļu dēļ 1 gada ietvaros mītnes valstī pavadītais nodarbinātības laiks sāk pārsniegt 25%.
Ja darba ņēmējs apdrošināts valstī, kas ir viņa mītnes valsts, tad nekas nemainās. Abos gadījumos darba ņēmējam vajadzētu saņemt PD U1 dokumentu no tās valsts, kura nav atbildīgā pabalstu izmaksā.
Gadījumos, ja var zaudēt apdrošināšanu darba valstī kustības ierobežojumu dēļ, un darba ņēmējs vēlas to saglabāt, darba devējs var vērsties ar lūgumu kompetentajā iestādē apdrošināšanu saglabāt, pamatojot, ka tas ir darba ņēmēja interesēs.
Darba ņēmējs ir tiesīgs saņemt medicīnas pakalpojumus abās (visās) nodarbinātības valstīs. Nepieciešamības gadījumā darba ņēmējam vajadzētu saņemt S1 dokumentu no veselības apdrošināšanas iestādes, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējam ir pieejami medicīnas pakalpojumi tādā pašā apmērā, kā vietējiem iedzīvotājiem.
Informācija nosūtītajiem darbiniekiem
Nosūtītajiem darbiniekiem turpina attiekties tās valsts darba likumdošana, kurā viņi strādā, un viņi paliek sociāli apdrošināti tajā valstī, kurā tiek maksātas apdrošināšanas iemaksas.
Ja nosūtītais darbinieks vēlas uz laiku pamest valsti, viņam ir jānoskaidro vai viņš var šķērsot robežu. Ja darbinieks nevar atgriezties, darba devējam jāsazinās ar kompetento iestādi, kas izsniegusi A1 sertifikātu, lai noskaidrotu turpmāko rīcību. Darba devējam jāsazinās ar kompetento iestādi arī situācijās, kad noformēts A1 sertifikāts, bet nosūtītais darbinieks nenokļuva galamērķa valstī pandēmijas dēļ.
Sezonas strādniekiem, kuriem bija plānots uzsākt darbu pēc pandēmijas sākšanās, jāsazinās ar darba devēju, lai noskaidrotu turpmāko rīcību.
Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kritiski svarīgās profesijās strādājošie (tostarp gan pārrobežu nodarbinātie, gan norīkotie darba ņēmēji) varētu arī turpmāk brīvi pārvietoties. Dalībvalstīm būtu jāļauj darbiniekiem ieceļot uzņemošās dalībvalsts teritorijā un netraucēti piekļūt darba vietai, jo īpaši tad, ja tie strādā kādā no šādām profesijām:
- veselības aprūpes speciālisti, tostarp ārstu palīgi;
- individuālās aprūpes darbinieki veselības aprūpes jomā, tostarp bērnu, invalīdu un vecu cilvēku aprūpētāji;
- zinātnieki ar veselību saistītās nozarēs;
- medicīnisko ierīču un farmācijas jomā strādājošie;
- preču piegādē, jo īpaši zāļu, medicīnisko preču, medicīnisko ierīču un individuālo aizsarglīdzekļu piegādes ķēdē (tostarp to uzstādīšanā un uzturēšanā) iesaistītie darbinieki;
- informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vecākie speciālisti;
- informācijas un komunikāciju speciālisti un citi speciālisti, kas veic iekārtu nepieciešamo uzturēšanu;
- inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti, piemēram, energospeciālisti, energoinženieri un elektrotehnikas speciālisti;
- pie kritiskās infrastruktūras vai citādi nozīmīgas infrastruktūras strādājošie;
- zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti (t. sk. ūdenssaimniecības speciālisti);
- apsardzes pakalpojumu darbinieki;
- ugunsdzēsēji, policisti, cietumsargi, apsargi; civilās aizsardzības personāls;
- pārtikas ražošanas un apstrādes nozarē un līdzīgās nozarēs strādājošie, arī apkopes darbinieki;
- pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori (tostarp pārtikas ražošanas operatori);
- transporta jomas darbinieki, jo īpaši, vieglo automobiļu, autofurgonu un motociklu vadītāji, smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji (tostarp autobusu un tramvaju vadītāji) un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vadītāji, t. sk. vadītāji, kas pārvadā palīdzību saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu, un tie, kas pārved repatriētos ES valstspiederīgos no citas dalībvalsts uz izcelsmes vietu;
- gaisa kuģu piloti;
- vilciena vadītāji; vagonu inspektori, apkopes darbnīcās strādājošie, kā arī infrastruktūras pārvaldes darbinieki, kas iesaistīti satiksmes pārvaldībā un jaudu sadalē;
- jūras un iekšzemes ūdensceļu navigācijas nozarē nodarbinātie;
- zvejnieki;
- publisko iestāžu (tostarp starptautisko organizāciju) personāls, kas pilda kritiski svarīgus pienākumus.