Publicēts: 14.04.2022.
Starptautiskajā nākotnes darbam veltītajā konferencē “Future of Jobs 2022”, kas tiešsaistē būs skatāma š.g. 12. maijā, lai rastu atbildes uz to, kā domāt par prasmju attīstīšanu un vai par to vispār šobrīd, globālās krīzes notikumu fonā ir jādomā, 20 vietēja un starptautiska līmeņa eksperti dalīsies savā redzējumā par to, kā uzņēmumiem un indivīdiem vecināt prasmju pilnveidi un kāpēc šīs tēmas aktualitātes ilgtermiņā tikai pieaugs.
“Pēdējās visnotaļ šokējošās Pasaules Ekonomikas foruma prognozes vēl tikai pērn vēstīja, ka aptuveni 50% darbaspēka tuvāko piecu gadu laikā būs jāuzlabo savas profesionālās prasmes un pat saglabājot esošo darbu paredzams, ka tuvāko gadu laikā mainīsies ap 40% darba veikšanai nepieciešamo prasmju. Tāpat, piemēram, uzņēmuma McKinsey & Company apkopotie pētījuma dati rāda, ka 9 no 10 vadītājiem norāda uz prasmju trūkumu jau šodien vai to sagaida tuvākajos gados. Šādu piemēru un prognožu ir daudz un tās nav iepriecinošas. Tajā pašā laikā jāapzinās, ka bez izpratnes maiņas par nepieciešamību regulāri pilnveidot prasmes gan katram no mums individuāli, gan uzņēmumos un valstiskā līmenī pozitīva virzība nav iespējama un konkurētspēja nākotnes darba tirgū - teju neiespējama,” paskaidroja Ričards Križanovskis, konferences “Future of Jobs 2022” organizators un jaunuzņēmuma “UpMatched”.
Jātrenē zinātkāres un mācīšanās muskulis
Personīgā izaugsme un mūžizglītība ir lielākoties ieraduma jautājums. Tieši mācīšanās kontekstā ir svarīgi atrast mazus brīžus, kad uzņemt jaunu informāciju, tādējādi trenējot zinātkāres muskuli. Līdzīgi kā ar jebko jaunu, arī jaunu prasmju apgūšanu var sākt pamazām, cenšoties to veidot par regulāru ieradumu. Tā vietā, lai kampaņveidīgi mācītos, svarīgi mācību procesu veidot kā daļu no ikdienas rutīnas.
Analizējot šī brīža ģeopolitisko kontekstu un tā potenciālās ietekmes, cita starpā, arī uz darba tirgu, Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists norādīja, ka “Krievijas iebrukums Ukrainā liek pārskatīt iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozes, taču nemaina fundamentālus faktorus, kas nosaka valsts ekonomisko attīstību, kā piemēram, kvalitatīva izglītība, kas ļauj apgūt mūsdienās nepieciešamās prasmes, un ir atslēga kā indivīda, tā arī valsts labklājībai.”
Tāpat arī Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone uzsver, ka “pēdējie divi gadi arvien spilgtāk iezīmējuši ar darbaspēka un atbilstošu prasmju pieejamību saistītos izaicinājumus gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tagad, līdz ar ģeopolitiskajiem notikumiem un saistītajām pārmaiņām, kuras pēdējā mēneša laikā turpinām piedzīvot, ikvienam no mums – gan organizācijām, gan individuāli, arvien nopietnāk jādomā par prasmju un kompetenču atbilstību darba tirgus vajadzībām.”
Laikam un pieprasījumam atbilstošas prasmes – ilgstpējīga un vērtīga valūta nākotnē
“Prasmju apguve un laikam un darba tirgum atbilstošas prasmes kļūst par jaunu un vērtīgu valūtu visā personāla vadībā. Analizējot personāla vadības tehnoloģijas, piemēram, talantu atlases, mācību vai menedžmenta programmas, jau tagad redzam, ka liela daļa šo programmu vērtē nevis konkrētos indivīdus, bet skatās uz prasmēm, kuras būtu nepieciešamas, lai īstenotu konkrētus darbus. Ir notikuši pirmie mēģinājumi, lai izstrādātu tā sauktās “prasmju kartotēkas”, kas palīdzētu uzņēmumiem vieglāk orientēties, par galveno orientieri izmantojot nevis darbinieka CV, bet prasmju klāstu,” stāsta Ričards Križanovskis.“Piemēram, Pasaules Ekonomikas forums, kas savā ziņā ir pionieris šīs tēmas aktualizēšanā starptautiskajā arēnā, izstrādājis “prasmju kartotēku” jeb “Global Taxonomy”, apkopojot 40+ prasmes, kas aktuālas gan šodien, gan, visticamāk, nākotnē.”
“Analizējot šajā “prasmju kartotēkā” ietilpstošās prasmes ASV valsts griezumā, atklājies, ka kasiera un ceļojumu aģenta profesiju veicējiem ir 92% prasmju līdzība un tikai 8% atšķirīgas prasmes, savukārt atalgojuma līmenis ir teju uz pusi lielāks ceļojumu aģentiem. Šis visnotaļ vienkāršais piemērs ilustrē to, ka īpaši pēdējos gados, kad digitalizācija un tehnoloģijas Covid-19 pandēmijas ietekmē uzņēmušas vēl straujāku augšupeju, ir gan kritiski, gan atvērti jāraugās uz visām iespējām, kuras individuāli un uzņēmumu līmenī varam izmantot gudrai prasmju attīstībai, lai nodrošinātu labklājību nākotnē,” papildina R. Križanovskis.
Konferencē aktualizēs ar prasmju attīstību un nākotnes darbu saistītos jautājumus
Jau otro gadu starptautiskā nodarbinātības tēmai veltītā konference “Future of Jobs 2022” apvieno pasaules līmeņa vadītājus un uzņēmējus, stratēģiskās cilvēkresursu politiku veidotājus un pētniekus, lai diskutētu par galvenajām tendencēm nodarbinātībā un rast atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kas jau tuvā nākotnē ietekmēs nodarbinātību.
Šogad, 12. maijā, konferencē uzstāsies Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, Latvijas Republikas Labklājības ministrs Gatis Eglītis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Tāpat ar jaunākajām pētījumu un datu prezentācijām nodarbinātības jomā dalīsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) darba tirgus eksperte Anja Meierkord, Starptautiskā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Company Nākotnes darba eksperts Marco Dondi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Darba organizācijas vecākais ekonomists Daniel Samaan.
Savukārt ar pieredzes stāstiem, publiskā un privātā sektora perspektīvu kvalifikācijas uzlabošanas (upskilling) un pārkvalificēšanās (reskilling) jautājumos dalīsies Luksemburgas Nacionālās nodarbinātības aģentūras direktore Isabelle Schlesser, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS tehniskais direktors un valdes loceklis Marc-Philippe El Beze, starptautiskā jaunuzņēmuma Pipedrive tehnoloģiju direktors Agur Jogi un Swedbank akadēmijas vadītāja Dace Amsila. Konferenci moderēs Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Daunis Auers un konsultāciju uzņēmuma ERDA biznesa partnere Pārsla Baško.
Konference bez maksas būs skatāma pasākumam veltītajā mājaslapā www.futureofjobs.lv.
Konferences norisi atbalsta: Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra, Swedbank, Tet, ERDA, UpMatched.
Papildus informācijai:
Ričards Križanovskis
Konferences “Future of Jobs 2022” organizators, jaunuzņēmuma “UpMatched” vadītājs
E-pasts: ricards@upmatched.com
Telefona nr.: +371 26 875 064