2024. gada 25. septembrī viesnīcas “Tallink Hotel Riga” konferenču zālē “Terra” norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES rīkotā konference "EURES Latvija - 20. EURES loma darbaspēka mobilitātes un remigrācijas veicināšanā". Konferences gaitā nozares profesionāļi, amatpersonas un eksperti apsprieda EURES ieguldījumu darbaspēka mobilitātes un remigrācijas veicināšanā, diskutēja par ieguvumiem, iespējām un izaicinājumiem, uzklausīja remigrantu pieredzes stāstus. Pasākums tika rīkots Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus projekta "EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā" ietvaros.
EURES ir Eiropas valstu nodarbinātības dienestu un to partneru tīkls, kas darbojas 27 ES dalībvalstīs, kā arī Šveicē, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. EURES galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem un darba devējiem, kuri vēlas izmantot Eiropas darbaspēka mobilitātes iespējas.
Konferenci atklāja NVA direktore Evita Simsone, savā uzrunā viņa teica: “Šogad mēs atzīmējām ļoti nozīmīgu gadskārtu – maijā apritēja 20 gadi kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, Nodarbinātības valsts aģentūra iestājās Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā EURES, un Latvijā savu darbību uzsāka EURES darba mobilitātes konsultanti. Piekļuve vienotajam Eiropas darba tirgum būtiski paplašināja Latvijas darba devēju un darba meklētāju iespējas. Ar EURES atbalstu Latvijas darba devēji un darba meklētāji var zinošāk un kompetentāk izmantot tās plašās iespējas, ko piedāvā Eiropas vienotais darba tirgus. (..) NVA EURES konsultantu darbības lauks ir ļoti plašs – viņi ne vien konsultē, bet arī rīko starptautiskās darba dienas kvalificēta darbaspēka piesaistei, organizē tiešsaistes seminārus un klātienes informatīvos pasākumus, piedalās Latvijas valsts piederīgo informēšanas pasākumos ārvalstīs, veido tiešsaistes raidījumus un veic daudz citu aktivitāšu darbaspēka mobilitātes un remigrācijas atbalstam.
EURES Latvija pastāvēšanas 20 gados bijām saskārušies arī ar nopietniem izaicinājumiem, kurus pārvarējām vienoti ar citām Eiropas valstīm. Viens no būtiskākajiem pārbaudījumiem bija 2008. gada pasaules ekonomiskā krīze. (..) Vēl viens būtisks izaicinājums bija Covid-19 pandēmija, kas 2020. un 2021. gadā ievērojami ietekmēja darbaspēka mobilitāti. Ceļošanas ierobežojumi, nenoteiktība darba tirgū un plašās pārmaiņas digitālajā darba vidē lika mums pārskatīt un pielāgot gan atbalsta mehānismus, gan komunikācijas kanālus. Pateicoties digitālajai pārveidei, mēs spējam vēl vairāk paplašināt EURES Latvija pakalpojumu pieejamību, pārvarot fiziskās robežas un veicinot nodarbinātību pat šajos izaicinājumu pilnajos apstākļos. Šie sarežģītie periodi ir devuši mums vērtīgas mācības, taču tie arī ir parādījuši, cik svarīga ir sadarbība. Pateicoties ciešai sadarbībai ar mūsu partneriem, NVA un EURES ir spējuši pārvarēt daudzus izaicinājumus, un esmu pārliecināta, ka arī nākotnē mēs kopā spēsim sniegt vēl efektīvāku atbalstu Latvijas darba devējiem un darba meklētājiem. (..)
Konferences tēma – EURES loma darbaspēka mobilitātes un remigrācijas veicināšanā – ir ļoti aktuāla, ņemot vērā globalizēto darba tirgu un arvien pieaugošo nepieciešamību pēc kvalificēta darbaspēka, kā arī valsts piederīgo vēlmi atjaunot saikni ar Latviju. Darbaspēka mobilitāte sniedz milzīgas iespējas gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, bet vienlaikus tai ir arī savi izaicinājumi, kas prasa pārdomātu pieeju un starptautisku sadarbību.”
Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra informācijas pieejamības nozīmi remigrantiem un mobilitātes nozīmīgumu mūsdienu pasaulē, atzīmējot, ka mobilitātei ir daudz priekšrocību, tā ļauj pilnvērtīgi izmantot savas pilsoņa tiesības strādāt un mācīties, iegūstot vērtīgu pieredzi.
Labklājības ministrijas Darba tirgus departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa aplūkoja Baltijas valstu kopīgos izaicinājumus darbaspēka mobilitātes jomā, darbaspēka kustības ietekmi uz ekonomiku, sociālo nodrošinājumu un darba tirgus struktūru, uzsverot EURES tīkla loma darbinieku brīvās kustības veicināšanā Eiropas darba tirgū.
Latvijas nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem kopš 2004. gada ir pieaudzis no 60.5% līdz 71.4% 2023. gadā, kas ir augstāks par ES vidējo rādītāju. Produktivitāte ir palielinājusies, kas norāda uz ekonomisko izaugsmi. Vidējā bruto darba samaksa no 274 eiro 2003.gadā palielinājusies līdz 1537 eiro 2023.gadā. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumus būtiski ietekmējuši ES fondi, īpaši bezdarbnieku un citu mērķa grupu iekļaušanu un noturēšanu darba tirgū.
Mobilitāte ES teritorijā veicina darba tirgus izaugsmi, paver neierobežotas pārvietošanās un tūrisma iespējas. Darba meklētājiem ES darba tirgū ir daudz plašākas iespējas atrast sev atbilstošu darba vietu, gūt lielāku peļņu ar savu īpašo kvalifikāciju un pieredzi, savukārt darba devējiem darba mobilitāte sniedz lielākas iespējas atrast nepieciešamo kvalificēto darbaspēku, palielinot ražošanas jaudas un ekonomisko aktivitāti nozarēs, kurās ir pieejamas investīcijas, bet trūkst pašmāju kvalificēta darbaspēka. Iedzīvotāji no reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni, pateicoties darba mobilitātes iespējām, dodas darba meklējumos citviet, uzlabojot nodarbinātības stāvokli un samazinot izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un atbalsta programmām konkrētajos reģionos, tādējādi mazinot sociālo spriedzi nabadzīgākajās valstīs un reģionos.
Taču ir arī izaicinājumi. Ekonomiski attīstītākajos reģionos ierodas arvien jauni strādnieki un darba meklētāji, tādējādi mainot konkrētā reģiona etnisko sastāvu un kultūras tradīcijas. Valstīs, kurās ir augsti attīstīta sociālā nodrošinājuma sistēma, imigrantu pieplūdums pārslogo sociālos dienestus. Valstīs ar augstāku algu un labklājības līmeni palielinās darbaspēka piedāvājums, tādējādi pazeminās vidējās algas līmenis. Reģionos, no kuriem emigrē liels cilvēku skaits, samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits. Nereti emigrē tieši izglītotākā darbaspēka daļa, tādēļ tiek bremzēta ekonomiskā attīstība un novērojama reģionālo atšķirību saasināšanās.
Eiropas Savienībā pieaug to migrējošo ES pilsoņu skaits, kuri atgriežas savās mītnes valstīs, pieaug arī migrējošo ES pilsoņu izglītības līmenis. ES vienotais darba tirgus ir veicinājis arī sociālo tiesību pārnesamību. 2022. gadā Latvija izsniedza 167 apstiprinājumus bezdarbnieka pabalsta eksportam un eksportēja vairāk nekā 14 tūkstošus pensiju uz citām valstīm, piemēram, Lietuvu, Vāciju, Apvienoto Karalisti un Igauniju. Sociālo tiesību pārnesamība ir kļuvusi par svarīgu aspektu darbaspēka mobilitātes veicināšanā.
Neskatoties uz darbaspēka migrācijas izaicinājumiem, brīva darbaspēka kustība ir būtisks faktors ekonomiskajai izaugsmei un darbaspēka kvalifikācijas uzlabošanai. EURES tīkla loma ir atbalstīt ne tikai darba mobilitāti, bet arī remigrāciju, nodrošinot svarīgu informāciju un atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem, kuri vēlas atgriezties un strādāt dzimtenē.
