Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras.
Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.
Līdz 2030. gadam vismaz 22% no visām darbaspēka aktivitātēm varētu tikt automatizētas
Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey prognozēm vairāk nekā 20% no visām darbaspēka aktivitātēm Eiropas Savienībā varētu tikt automatizētas jau līdz 2030. gadam. Šobrīd tādas jomas kā grāmatvedība, mazumtirdzniecība, klientu apkalpošana, ražošana un citas piedzīvo straujas izmaiņas, un arvien vairāk tiek izmantoti gan mākslīgā intelekta, gan robotizācijas risinājumi, pakļaujot riskam tās profesijas un darbus, kurus ar tehnoloģiju palīdzību varētu organizēt efektīvāk. Jau 2018. gadā izdevums Bloomberg publicēja McKinsey & Co veiktā pētījuma rezultātus, kurā tika runāts par mazkvalificēta darba un profesiju automatizāciju, tajā pašā laikā norādot uz kompetencēm, kas nākotnē būs arvien pieprasītākas un labi apmaksātākas neatkarīgi no industrijas un reģiona - IT vadītāji un speciālisti, programmētāji, juristi, skolotāji un pasniedzēji, biznesa attīstības vadītāji.
Intelektuālie pakalpojumi - visstraujāk augošā nozare Latvijā
Papildus jau līdzšinējām izmaiņām darba tirgū jāņem vērā arī pandēmijas ietekme, kas pēdējo gandrīz 10 mēnešu laikā izdarījusi ievērojamas korekcijas. Neraugoties uz to, ka ir nozares, kurās cilvēki zaudējuši darbu, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem vakanču portāliem šī gada septembra datiem, ir jomas, kuras piedzīvo darba spēka trūkumu, kā piemēram, būvniecība, ražošana, pārdošana, IT, klientu apkalpošana, piegāde un tirdzniecība. Pēc pēdējām Latvijas Bankas un Luminor aplēsēm tieši intelektuālie pakalpojumi jeb pakalpojumu eksports ir nozare ar vislielākajiem ieņēmumiem un tiek lēsts, ka šī gada otrajā pusē pieauguma temps varētu arī palielināties. Tie ir IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa centri, kas visveiksmīgāk spējuši pielāgoties krīzes apstākļiem, turpinot nodrošināt pievilcīgas karjeras iespējas darba meklētājiem. Oktobra sākumā Latvijā bija 70 306 reģistrētie bezdarbnieki un, salīdzinot ar šī gada septembra sākumu, mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par līdz 4707 cilvēkiem. Pēc NVA datu bāzes oktobra sākumā bija 17 597 aktuālas brīvās darba vietas, no kurām 39% būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, 13% ražošanā, 11% transportā un loģistikā, kā arī 9% pakalpojumu sektorā.
“Mācīšanās kultūra” ir viens no kritiskajiem faktoriem
Darba tirgum piedzīvojot izmaiņas, būs jāmeklē veidi kā mācīties, pielāgoties un mainīties gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem. Šobrīd redzam, ka mācīšanās kultūra un vēlme profesionāli attīstīties to cilvēku, kam ir reģistrēts bezdarbnieka statuss, ir zema. Tā piemēram, šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā iespēju tiešsaistē iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas, iesaistoties bezmaksas mācību programmu apguvē attālinātās izglītības platformās “Open minded”, “Elements of AI” un “Coursera”. Attālinātās izglītības platformā “Coursera” pieejami vairāk nekā 3800 mācību kursu ap 400 dažādās specializācijas. Mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tai skaitā pasaules pazīstamākās universitātes - Hārvardas, Jēlas un Oksfordas universitātes.
Salīdzinot pieprasījumu pēc šī konkrētā pakalpojuma Baltijas valstīs, redzam, ka Latvijā tas ir viszemākais - Igaunijā bezmaksas tālmācību iespēju izmantot 9000 cilvēku, savukārt Lietuvā - vairāk nekā 21 000, kamēr Latvijā tie ir pāris simti cilvēku. Saskaņā ar “Coursera” datiem starptautiski šobrīd vispieprasītākie mācību kursi ir biznesa analītikas, datu apstrādes un tehnoloģiju jomās, savukārt Baltijā - AI, biznesa komunikācijā un mārketingā, e-komercijā, datu apstrādē un analītikā. Lai gan šīs atšķirības skaidrojamas arī ar faktu, ka tālmācības iespēja pārējās Baltijas valstīs pieejama ikvienam, kopumā ir jāiegulda darbs, lai Latvijā mācīšanās aktivitāte pieaugtu visos karjeras posmos.
Dienas Bizness, 22.10.2020, https://www.db.lv/zinas/programmesanas-skolotaji-macibas-programme-tiessaistes-catu-494263