Jaunietis ceļā uz darbu

2023. gada 1.pusgada beigās NVA uzskaitē bezdarbnieka statusā bija  3 294 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (ieskaitot), un tas ir 6,7% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. NVA uzskaitē esošo jauniešu vidū 55% - sievietes, 45% - vīrieši.

Ja raugāmies uz profesijām, kurās pirms bezdarba perioda bija nodarbināti  jaunieši, tad visvairāk ir palīgstrādnieku, pārdevēju konsultantu, klientu apkalpošanas speciālistu, veikalu pārdevēju, krupjē, viesmīļu, ceha strādnieku un noliktavas darbinieku. Jūnija beigās NVA uzkaitē bija arī 38 datu ievades operatori un  35 programmētāji.

Šī gada pirmajā pusgadā darbā iekārtojās 2 794 NVA reģistrētie jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.

80% NVA reģistrēto jauniešu ir neliels bezdarba ilgums – līdz 6 mēnešiem, taču 3,9% jauniešu NVA uzskaitē ir ilgāk par gadu.

Darba tirgū pieprasītu prasmju un izglītības trūkums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem jauniešu ceļā uz nodarbinātību.  65% bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto jauniešu nav profesijas, viņi ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību vai pamatizglītību. Pusotram procentam reģistrēto jauniešu nav pat pamatizglītības.

Nepietiekama darba pieredze ir vēl viens no šķēršļiem, un ar to var saskarties jaunieši, kuriem ir profesija. NVA uzskaitē jūnija beigās bija 21% jauniešu ar profesionālo izglītību un 11,6% - ar augstāko izglītību. Grūtības jauniešu ceļā uz nodarbinātību var sagādāt arī tas, ka dzīves vietas tuvumā var nebūt darba vietu, kur strādāt.

Pārvarēt šos šķēršļus ir iespējams ar Nodarbinātības valsts aģentūras atbalstu, tostarp izmantojot piedāvātās mācību un darba pieredzes iegūšanas iespējas vai, piemēram, reģionālās mobilitātes atbalstu – transporta vai īres izdevumu kompensāciju, ja darbs ir atrasts attālāk no dzīves vietas. (Vairāk par NVA pakalpojumiem nodarbinātības veicināšanai lasiet šeit: https://www.nva.gov.lv/lv/mekleju-darbu.)

Svarīgi ir attīstīt arī darbam nepieciešamās papildu prasmes, piemēram, svešvalodu zināšanas, datorprasmes, saskarsmes un komunikācijas prasmes, iegūt auto vadīšanas prasmes un autovadītāja apliecību. Daudzām profesijām tehnoloģiskais process kļūst sarežģītāks, līdz ar to arī zemas kvalifikācijas profesijām tiek izvirzītas papildus prasības, kas ir jāņem vērā.

Nereti jauniešu priekšstats par darbu var atšķirties no reālās situācijas darba tirgū un reālās darba vides.

Ko no jaunieša gaida darba devējs?

• profesionalitāti un darbam atbilstošas prasmes;
• pieredzi;
• vēlmi strādāt – godprātīgu attieksmi un motivāciju;
• gatavību papildināt zināšanas, motivāciju mūžizglītībai.

Ko gaida jaunietis?

• pietiekamu atalgojumu
• nekaitīgu darba vidi
• emocionālu gandarījumu no darba;
• izaugsmes (ne vienmēr karjeras) un apmācību iespējas (darba devējam noteikti par to ir jādomā)

Darba tirgus līdzinās labi zināmajam preču tirgum. Darba tirgus prece ir darbinieka prasmes un gatavība veikt konkrētu darbu kādā no profesijām. Darba tirgū pircēji ir darba devēji, kuri meklē strādājošos, bet pārdevēji – dažādu profesiju pārstāvji, kuri par atbilstošu algu ir gatavi pārdot un attīstīt savas darba prasmes.

Lai veiksmīgi ienāktu darba tirgū, jauniešiem jāsāk ar pašizpēti – kādas man šobrīd ir profesionālās intereses, zināšanas un prasmes un kādas zināšanas un prasmes trūkst. Darbinieks, kuram darbs sakrīt ar interesēm, vienmēr pozitīvi izcelsies starp tiem, kuriem darbs šķiet kā pienākums. Arī darba meklējumos cilvēks, kam profesionālā darbība ir viņa aicinājums, būs pārliecinošāks un motivētāks. Vērtīgu atbalstu jauniešiem var sniegt NVA karjeras konsultanti.

Karjeras plānošanā jāņem vērā līdzsvara izmaiņas darba tirgū – darbaspēka pieprasījumā un piedāvājumā. Darbaspēka piedāvājumu nosaka tādi faktori kā demogrāfiskā situācija valstī, darbaspēka profesionālā struktūra un kvalifikācija, profesionālā mobilitāte, atalgojums dažādās specialitātēs u.c. Lai uzzinātu darba tirgus tendences tuvākajā un tālākajā nākotnē, iesakām NVA un Ekonomikas ministrijas prognožu platformās iepazīties gan ar īstemiņa, gan vidējā termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm: https://prognozes.nva.gov.lv/lv, https://prognozes.em.gov.lv/lv.