Šī gada 19.septembrī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Kristīne Stašāne un Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē, kur informēja deputātus par NVA īstenotā skolēnu nodarbinātības pasākuma norisi šovasar. „Nodarbinātības pasākumu personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.
Šovasar 351 darba devējs bija izveidojis 4 782 NVA līdzfinansētās darba vietas, kurās tika nodarbināti 4 969 skolēni. Rīgas reģionā bija nodarbināti 2 107 skolēni, Latgalē - 813, Kurzemē - 767, Zemgalē - 676 un Vidzemē - 606 skolēni. 55,5% nodarbināto bija meitenes, 44,5% - zēni. Lielākie darba devēji šogad bija SIA „Maxima Latvija”, kas nodarbināja 447 skolēnus, Daugavpils pilsētas dome, kas deva iespēju strādāt 126 skolēniem, Starptautiskā lidosta Rīga, kur bija nodarbināti 114 jaunieši, Rīgas Domes Īpašuma departaments, kas piedāvāja darbu 108 skolēniem.
Darba devēji skolēniem bija piedāvājuši iespēju strādāt tādās profesijās kā pārdevēja palīgs, dārzniecības strādnieks, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sezonas strādnieks, klientu apkalpošanas operators, viesmīlis, virtuves darbinieks, konditora palīgs, iesaiņotājs, palīgstrādnieks, dežurants, noliktavas darbinieks, lietvedis u.c. Piedāvāto profesiju vidū bija arī projektu asistents, arhivārs, informācijas ievadīšanas operators, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, uzskaites rādījumu reģistrētājs u.c. Skolēni strādāja veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, birojos, kultūras iestādēs, lauksaimniecībā, pašvaldībās un citās darba vietās. Darba devējs pasākuma laikā nodrošināja skolēnam darba vadītāju, kurš palīdzēja apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas
Piedaloties NVA vasaras nodarbinātības pasākumā, jaunieši ne vien ieguva darba prasmes, iemaņas un pieredzi, bet arī praktisku priekšstatu par darba dzīvi un darba meklēšanu, uzzināja, kas ir CV, darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi, darba vide un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Arī šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties iepriekš par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.
Pasākumā iesaistītais skolēns saņēma darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā - 380 eiro par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī. Skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem tika nodarbināti ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, savukārt skolēni vecumā no 18 līdz 20 gadiem - ne vairāk kā 8 stundas dienā un ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkstēja nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam noslēdzoties, NVA par gūtajiem vasaras darba iespaidiem ir aptaujājusi vairākus skolēnus un viņu darba devējus visos valsts reģionos, skolēnu un darba devēju stāsti tiks publicēti NVA mājaslapā un sociālajos tīklos.