NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma dalībnieku pieredzes stāsti. Ieskats reģionālo mediju publikācijās

25.07.2023

Monta Bērziņa

Līga Gabrāne

Kopā ar zirgiem

Una Lorberga septembrī sāks mācības Kuldīgas Centra vidusskolas 10. klasē, bet jūlijā viņa strādā biedrības Eguss zirgu sētā Snēpelē. (..)

Unas pienākumos ietilpst zirgus barot un kopt, reizēm ir iespēja novadīt treniņu citiem bērniem un jauniešiem. Viņa arī brauc uz dažādiem pasākumiem, kuros piedalās Eguss. Viens no spilgtākajiem, kas palicis atmiņā, ir Latvijas braucamo zirgu skate, kurā bija iespēja vest pie rokas vienu no biedrības zirgiem.

„Zirgi ir mani mīļākie dzīvnieki,” saka meitene, tādēļ uz darbu nāk ar vislielāko prieku. Vienīgās grūtības, ar kurām viņa saskaras, ir dzīvnieku nepaklausība, jo tad grūtāk ar tiem strādāt. Arī draudzenes citos vasaras mēnešos zirgu sētā jau strādājušas vai vēl tikai strādās, tāpēc savā starpā dalās ar ieteikumiem, piedzīvojumiem un pieredzi.

Ar jāšanu meitene nodarbojas sešus gadus. Sākumā viņa dedzīgi vēlējās piedalīties nometnē, bet saprata, ka būtu vērtīgi pirms tās apmeklēt nodarbības, lai iemācītos pamatus. „Man iepatikās, un treniņus sāku apmeklēt biežāk,” stāsta Una. Viņa trenējas arī vieglatlētikā, spēlē Kuldīgas mūzikas skolas saksofonu ansamblī, dejo Tautas deju ansamblī Venta. Augustā viņa plāno doties uz Turciju kopā ar deju kolektīvu un arī palīdzēt jāšanas nometnē.

„Pirmais darbs jāmeklē tādā jomā, kas patīk, lai pieredze būtu laba un gribētos turpināt pašam pelnīt,” citiem jauniešiem iesaka Una, kurai pašai pirmā pieredze bijusi patīkama. 

Strādāt labā kolektīvā

Kafejnīca Staburadze jūlijā savā kolektīvā uzņēmusi trīs jauniešus – Nikolu Birzi, Elīzu Oguli un Pēteri Poļikovu – , kuri nolēmuši, ka vasara ir īstais laiks, lai iegūtu darba pieredzi.

Nikola Liepājas Valsts tehnikumā mācās par rūpniecības komercdarbinieci, un šis ir trešais gads, kad viņa nolēmusi vasarā strādāt, un otrais, kad par darbavietu izvēlējusies tieši Staburadzi. Viņai jāpalīdz citiem bārmeņiem, jāapkalpo cilvēki, jānovāc galdiņi un jāuztur kārtība. „Man patīk tie, ar kuriem kopā strādāju, esam jautri,” saka Nikola. Sadarbība ar kolēģiem ir laba: ja vajag, viens otram palīdz.

Meitene smejas, ka grūtības sagādā pamošanās, lai uz darbu paspētu laikā. Iznāk apkalpot arī tūristus, bet angļu valodas zināšanas viņai ir labas, tādēļ tas grūtības nesagādā. „Ja kāds no mums kaut ko nesaprot, tad steidzamies viens otram palīgā,” stāsta Nikola. Pēc darba viņa atpūšas un pavada laiku ar draugiem, apmeklē kādus pasākumus. Augustā meitene turpinās strādāt kafejnīcā.

Elīza un Pēteris strādā virtuvē un palīdz dažādos praktiskos darbos. Elīza Ogule ir no Saldus, bet šovasar nolēmumi pamēģināt strādāt sev svešā vietā, tā gūstot pavisam jaunu pieredzi. Viņa ir pastrādājusi dažādās profesijās, bet nekad nebija to darījusi virtuvē, tādēļ šogad izmēģina ko jaunu. (..) Pēc darba meitene pastaigājas pa Kuldīgu, apskata dažādas vietas un iepazīst pilsētu.

Pēteris Poļikovs sāks mācīties V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10. klasē. Vēlējies aizpildīt vasaras brīvlaiku, tādēļ nolēmis, ka meklēs darbu. Šī viņam ir pirmā pieredze. Staburadzi izvēlējies tāpēc, ka tā atrodas Kuldīgā un nav tālu no mājām.

Abiem jauniešiem jāgriež un jāmizo produkti, jāmazgā trauki, darba vietā jāuztur kārtība un tīrība; ja vajag, viņi paveic arī citus mazus darbiņus. „Ir forši strādāt ar kādu kopā un atrasties pozitīvu cilvēku kompānijā,” secina Elīza. Pēteris piekrīt: „Kolektīvs ir ļoti labs.”

Jāprot saprasties ar dažādiem cilvēkiem

Alsungas tējas namiņā Sapņotava sastopam Lindu Siliņu un Agiju Ķezberi, kuras mācās Liepājas Valsts tehnikumā, bet vasarā izmanto iespēju strādāt un nopelnīt. Linda mācās par reklāmas pakalpojumu komercdarbinieci, bet Agija apgūst rūpniecības komercdarbinieces profesiju. Abas pabeigušas 2. kursu. Gan Linda, gan Agija ir alsundznieces, tāpēc priecājas, ka darbs vasarā ir netālu no mājām.

„Es strādāju virtuvē, esmu pavāre,” stāsta Agija. „Sapņotavā šī ir jau otrā vasara, jo man šeit patīk. (..)” Viņa strādās divus mēnešus: jūlijs jau aiz muguras, priekšā vēl augusts. Lindai Sapņotavā ir pirmais gads, un arī viņa darbu turpinās: „(..) Man jāprot apkalpot cilvēkus, un tas nebūt nav tik viegli, kā sākumā var šķist.” Abas jaunietes uzskata, ka vasarā jāprot paspēt gan pastrādāt, gan atpūsties. „Atpūsties, protams, ir labi, bet arī strādāt vajag, jo tad nopelnu naudu pati un varu sev kaut ko atļauties. Nevar visu laiku naudu prasīt vecākiem,” saka Agija, un Linda piekrīt. Darbs vasarā esot arī kā sagatavošanās pieauguša cilvēka dzīvei, kurā būs jāstrādā ik dienu.

Slodze tējas namiņā esot mainīga, jo visu nosaka apmeklētāju plūsma. „Nedēļas sākumā ir dienas, kad darba nav daudz, taču, kad nedēļa iet uz beigām, tad gan ir daudz un nevar apsēsties pat uz brīdi,” stāsta Agija. Linda atzīst, ka grūtākais bijis apgūt prasmi saprasties ar klientiem, kuri mēdz būt ļoti dažādi un dažreiz arī neapmierināti: „Bet jāspēj to pieņemt – jābūt laipnai un smaidīgai. Manuprāt, es to iemācījos.” Agija atzīst, ka grūtākais bijis pārslēgties uz darba ritmu, kas no mācību laika tomēr atšķiras. (..)

25.07.2023

Zane Bikovska

Darba devēji dod darbu vasarā skolēniem

Sintija Rubene un Viktorija Ivanova šovasar NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros jūlijā strādā AS “Lazdonas piensaimnieks” restorānā “Efeja”.

Sintija iejūtas pavāra palīga ikdienā restorāna virtuvē, bet Viktorija veic viesmīļa palīga pienākumus. Abām jaunietēm ir 17 gadu, abas ir pateicīgas par iespēju strādāt, nopelnīt algu un apgūt noderīgas profesionālās iemaņas, prasmes un pieredzi.

Sintija atklāj, ka dzīvo Mētrienas pusē, ir pabeigusi 3. kursu Priekuļu tehnikumā, apgūst pavāra profesiju, tāpēc pavāra palīga darbs grūtības nesagādā. Arī Viktorijai viesmīļa palīga darbs — apkalpot restorāna “Efeja” apmeklētājus — patīk. Viņa ir madoniete, mācās attālināti Jelgavas neklātienes vidusskolā.

— Pasākuma “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros Madonas novadā šovasar apstiprinātas 98 darbavietas pie 27 darba devējiem. Tā ir iespēja 210 jauniešiem strādāt vasaras brīvlaikā. Pamatā jaunieši tiek nodarbināti vienu mēnesi, bet, darba devējam un jaunietim vienojoties, jaunieti var nodarbināt uz laiku līdz diviem mēnešiem, — ar nosacījumiem iepazīstina NVA Madonas filiāles nodarbinātības organizatore Veronika Putāne. (..)

Populārākās profesijas ir pārdevēja palīgs, skolotāja palīgs, viesnīcas istabenis, labiekārtošanas darbu strādnieks, palīgstrādnieks, pavāra palīgs, virtuves darbinieks, tūrisma informācijas konsultants, — atklāj V. Putāne. (..)

— Tas ir pirmais solis pieaugušo dzīvē. Skolēni saskaras ar reālo darba dzīvi, kļūst par darba ņēmējiem, kas iegūst praktisko pieredzi profesionāļu uzraudzībā. Jaunietim tiek dota iespēja paplašināt savu redzesloku un gūt izpratni par darba tirgu.

15.07.2023

Diāna Lozko  

Vasaras darbs – iespēja kļūt patstāvīgam

Atpūtas kluba "Jolanta" īpašniece Jolanta Arāja stāsta, ka jauniešu nodarbinātībā iesaistās jau trešo gadu un pieredze bijusi dažāda, jo arī jaunieši ir dažādi ar atšķirīgu aktivitāti. (..) J. Arāja atzīst, ka vislielākā atdeve ir no jauniešiem, kuri paši ir ieinteresēti strādāt dažādu iemeslu dēļ. "Kā vienu no pozitīvākajiem piemēriem varu minēt mūsu vasaras darbinieci Evelīnu Leiu, kura sākumā strādāja viesnīcā "Jolanta", bet tagad – kafejnīcā "Sala" Pilssalā. Vienugad mums uz vakancēm bija pieteikušies vairāk nekā 10 jaunieši. Pēdējā uz darba interviju atnāca Evelīna, kurai tobrīd bija 16 gadi. Viņa bija ļoti mierīga un klusa. Uzreiz sapratu, ka sešpadsmitgadīga meitene varētu būt par jaunu nopietnākam darbam, taču jauniete bija ļoti apņēmīga, jo viņas sapnis bija medicīnas studijas. Sniedzām iespēju palīgdarbos (ravēšana un tamlīdzīgi). Evelīna piekrita un vienmēr darbu darīja ļoti cītīgi. Nekad nesūrojās, strādāja, cik vien varēja, un neatteica jebkuru palūgto darbiņu, piemēram, kādreiz nomazgāt traukus vai tamlīdzīgi. Tagad viņa strādā mūsu uzņēmumā jau trešo vasaru, ikdienā studē medicīnu un sakrāto naudiņu atliek studijām," stāsta J. Arāja.

(..) Evelīna atzīst, ka vasaras darbs ir iespēja jaunietim kļūt patstāvīgam. "Man bija lieli mērķi – medicīnas studijas. Bija svarīgi kādā brīdī kļūt finansiāli neatkarīgai no vecākiem un gūt apziņu, ka pati saviem spēkiem varu sasniegt savu mērķi," viņa stāsta un iesaka arī citiem jauniešiem pēc iespējas agrāk sākt strādāt, jo tas būs ne tikai finansiāls ieguvums, bet liela patstāvības skola. "Noteikti iesaku vasaras darbu, jo tas sniedz brīvības sajūtu. Ir sava naudiņa, kuru pats arī vari tērēt," saka E. Leia.

(..) Alūksnes jauniete Līva Līce sāka strādāt, sasniedzot pilngadību. (..) "Mana darba vieta bija Rīgā privātajā bērnudārzā "CreaKids". Pieteikšanās bija diezgan vienkārša, tā kā jau biju atradusi šo darbiņu un iepriekš sarunājusi vietu ar darba devēju. Atlika pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā, kur mani jau bija pieteicis arī darba devējs. Saņēmu vajadzīgos dokumentus, un pie darba devēja noslēdzām darba līgumu," procesu skaidro jauniete. Ar jauniegūto darbu viņa bijusi ļoti apmierināta. "Tā bija vērtīga pieredze. Arī kolēģi bija jauki. Noteikti ieteiktu ikvienam pieteikties un izbaudīt darba pieredzi dažādās jomās vai izmēģināt savu nākotnes vēlamo profesiju, lai pārliecinātos, ka viss ir, kā esi iedomājies," stāsta L. Līce.

12.07.2023

Marta Kacēviča

Jauniešu vēlme strādāt lielāka nekā piedāvāto darba vietu skaits

 (..)17 gadus vecie Matīss un Roberts nupat ir aizvadījuši savu pirmo darba nedēļu Talsu pilsētas pārvaldē kā vasaras darbu palīgstrādnieki un ar darbu ir apmierināti. Viņu pienākumos ir darīt to, kas pilsētā konkrētajā brīdī ir nepieciešams. Satiekam viņus nupat atjaunotajā Talsu tirgū, kur tiem pagalmā jāsanes un jāsakārto lielie koka galdi. Matīss, kas mācās Ventspilī, atzīst, ka šī ir viņa pirmā darba vieta, taču līdz šim, strādājot Talsu pilsētas pārvaldē, ar nekādām grūtībām nav saskāries.

Savukārt Robertam šī nav pirmā darba pieredze, jo ir strādājis vasaras brīvlaikā arī pagājušajā gadā. Abi puiši atzīst, ka galvenā motivācija pieteikties NVA programmai bija iespēja vasarā pašiem nopelnīt savu naudu, kā arī sakopt pilsētu un uzturēt to kārtīgu.

Runājot par nākotnes profesiju vai iespējamo darba vietu, puišiem vēl ir grūti pateikt, vai šis darbs ir licis saprast, ko viņi vēlas vai nevēlas darīt pēc skolas absolvēšanas, jo strādā tikai neilgu laiku — vien nepilnu nedēļu. Līdz šim puiši ir palīdzējuši sakopt teritoriju — savāc liekos zarus, nozāģē kādus krūmus, kas izstiepušies uz ietvēm un pie Vilkmuižas ezera. Jautāti, vai puiši programmai pieteiksies arī nākamgad un izmantos iespēju brīvlaikā strādāt, viņi atbild lakoniski: «Ja būs tāda iespēja un brīvs laiks, tad noteikti, ka jā.»

Matīsa un Roberta darba vadītājs, Talsu pilsētas pārvaldes ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Pauls Leitis, ir apmierināts ar puišu darbu un gandarīts, ka jaunieši izvēlējušies strādāt, gūt jaunu pieredzi un ieguldīt savu darbu pilsētā.

Bet par motivāciju pieņemt darbā skolēnus no darba devēja puses viņš izsakās šādi: «Galvenokārt tas ir jauniešu pieredzei, lai iegūst jaunas prasmes, iemācās darīt jaunus darbus un palīdz uzturēt pilsētu kārtīgu un sakoptu. Ir arī kaut kas, ko puiši sākumā nemācēja, bet, apmācot viņus un parādot, kā kaut kas darāms, viņi ātri iemācās. Pašvaldībai tas ir tikai ieguvums, jo pilētā vienmēr ir kas darāms,» skaidro darba vadītājs. (..)

Kā atzīst bibliotēkas direktore Rita Alkšbirze, bibliotēkā vienmēr ir, ko darīt, īpaši vasarā, kad norisinās papildus pasākumi.

Bibliotēka skolēnam ir nodrošinājusi vienu darba vietu, un šogad tā tikusi Laurai, kas nupat Talsu 2. vidusskolā pabeigusi 11. klasi. Viņa kā bibliotekāre strādās visu jūliju un jau pirmās darba nedēļas ietvaros ir veikusi visdažādākos darbus — veidojusi grāmatu izstādi «Laura iesaka», palīdzējusi ar novadpētniecības digitalizēšanu, palīdzējusi organizēt pasākumu bērniem un, protams, strādājusi ar bibliotēkas apmeklētājiem. Par visinteresantāko darba pienākumu Laura uzskata novadpētniecības digitalizēšanu, kas viņai pašai ir pārsteigums, jo tas beigās izrādījies daudz aizraujošāks nekā sākumā šķitis — skenēt dokumentus, organizēt un izzināt daudz jauna.

Lai gan ikdienā darāmā ir daudz, viņa par to nesūdzas, jo tas ir interesanti un sagādā prieku un gandarījumu. Laurai šī nav pirmā darba pieredze, jo citas vasaras ir strādājusi gan veikalā, gan kafejnīcā, taču darbs bibliotēkā viņai patīk vislabāk, jo tas ir daudzveidīgs un līdzās ir ļoti atsaucīgs kolektīvs, «Tā kā septembrī sākšu iet 12. klasē, es gribu izzināt dažādas jomas, lai saprastu, kas man patīk un interesē pirms izdaru izvēli par nākotnes profesiju, kā arī vēlos redzēt to praktisko darbu, kas ir otrā pusē, nevis tikai to, ko redz apmeklētāji,» atzīst Laura, runājot par to, kāpēc izvēlējās tieši Talsu Galveno bibliotēku kā vasaras darba vietu.

Laura noteikti iesaka arī citiem jauniešiem vasarās pastrādāt: «Noteikti iesaku vismaz pastrādāt uz mēnesi, jo tas ir labs veids, kā gūt pieredzi un sapratni par nākotni, un, pamēģinot ko jaunu, var daudz jauna uzzināt arī par sevi pašu.» Jaunā bibliotēkas darbiniece diezgan pārliecinoši saka, ka programmā piedalīsies arī nākamgad, jo darbs patīk, un viņa ļoti labprāt sadarbotos ar bibliotēku arī nākotnē.

11.07.2023

Amanda Gustovska

Kāda ir pieredze ar skolēnu darbu?

(..) Var cerēt arī uz pastāvīgu darbu

Atis Kokmanis, Skrundas muižas valdes priekšsēdis:– Pie mums viesnīcā šovasar kopā strādā desmit skolēnu. Tā kā otro gadu esam Kuldīgas novadā, otro gadu arī piedalāmies pašvaldības nodarbinātības programmā. Pērn bija četri vai trīs skolēni. Visi ir čakli un darba uzdevumus apgūst raiti – sūdzēties nevaru: ko liek, tas tiek izpildīts. Uzdevumos ietilpst dažādi palīgdarbi viesmīlībā, piemēram, istabiņu uzkopšana, pienākumi virtuvē, arī tādi saimnieciskie darbi kā apliet puķes, nopļaut zāli. Katru dienu var būt citādi: kādi darbi no rīta ienākuši, tādi tiek doti. Dienā jānostrādā četras stundas. (..) Kad viņi atnāk mēneša sākumā, tad iet grūtāk, jo viss ir jauns, nezināms, taču vēlāk jau pierod. Ja skolēni spēj sevi pierādīt, ir iespēja arī tikt pieņemtam pastāvīgā darbā. Viens no puišiem, kas strādāja par pavāra palīgu restorānā, pēc 9. klases aizejot uz Kandavas tehnikumu mācīties par pavāru, teica, ka labprāt pie mums nāktu skolas praksē un vēlētos arī pastrādāt. Šogad viņu jau pieņēmām darbā kā pavāra palīgu skolēnu nodarbinātības programmā un, visticamāk, arī pieņemsim kā mūsu darbinieku augustā. Lielākā daļa skolēnu ir vietējie skrundenieki, kuri viesmīlību vai pavāra profesiju mācās tehnikumos. Ir no Kandavas, Ventspils tehnikuma, viens arī no Rīgas vidusskolas.

Mācās dravnieka arodu

Ieva Bergholde, Turlavas pagasta biškopības saimniecības Baļļas īpašniece:

– Skolēnu nodarbinātības programmā piedalāmies vismaz septīto gadu, ja ne ilgāk. Ir bijušas reizes, kad mēnesī strādā divi skolēni un kad viens. Šogad ir trīs – katru mēnesi pa vienam. Jūnijā strādāja meitene, kurai bija pienākumi saimniecības uzturēšanā un arī pie medus. Pie bitēm nelikām iet, taču medu sviest gan mācījās, arī atvākot kāres un marķēt. Trešā sadaļa, ko viņa apguva, bija jaunu biškopības produktu fasēšana burciņās. Viņai grūtības nekas nesagādāja – viņa strādāja čakli, un pašai bija interese ko uzzināt. Cik viegli vai grūti ies, tas jau atkarīgs no tā, vai par darāmo ir interese. Šai meitenei tā, bija pirmā saskare ar biškopību, taču pēc nostrādātā mēneša viņa atzina, ka esot paticis. (..)