Par aktīva skolēna neatņemamu vasaras sastāvdaļu kļuvis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākums, kurā pusaudži gūst gan darba attiecību pieredzi, gan sajūt pirmās algas garšu.
Ir darba devēji, kuri sadarbību ar aģentūru nostiprinājuši jau daudzu gadu garumā un skolēniem darbu piedāvā ik vasaru. Tomēr, pārmaiņus iesaistoties arī mazākiem uzņēmumiem, veikaliņiem un viesu namiem, kopējā aina ar skolēnu darba iespējām katru gadu ir nedaudz citāda.
Šogad Cēsu apkaimē skolēniem piedāvāti ne tikai ierastie labiekārtošanas darbi vai palīdzība lauku saimniecībās, bet arī pārdevēju palīgu pienākumi dažāda lieluma veikalos, istabenes un administratora darbs viesu namos, var strādāt solāriju studijā, būt automehāniķa palīgi, viesmīļi un pat bibliotekāri. Tradicionāli vairāki jaunieši ik gadu uz bridi var iejusties arī auklīšu palīgu lomā bērnudārzos - šogad Pārgaujas un Līgatnes novadā.
Nenoliedzami, daudziem skolēniem darba devēja izvēli nosaka nevis interese konkrētajā profesionālajā jomā, bet gan mobilitātes sarežģījumi - vai būs iespējams mēnesi ik ritu un vakaru izbraukāt no mājām uz darbu. To "Druvai" apliecina arī saimniecībā Vecpiebalgas novadā. Kaives pagastā esošajās "Pūcītēs" top zāļu tējas ar uzņēmuma "3x9 zālītes" vārdu un šeit jau vairākus gadus vasarā palīgos nāk jaunieši. Uzņēmumā pastāstīja, ka lielākoties piesakoties vietējie skolēni un viņi turpinot atgriezties ik vasaru līdz pat brīdim, kad vairs šajā programmā nevar piedalīties. Sadarbību ar NVA noteikti turpinās -saimnieki ne tikai novērtē palīdzību, bet izjūt arī gandarījumu, ka var ļaut jaunietim nopelnīt savu pirmo algu.
Arī Taurenes pagastā saimniekojošais uzņēmums "Aboliņkalns" ir teju vai profesionāla jauniešu un praktikantu mācību vieta, tur uzņemti izglītības iestāžu audzēkņi pat no Rīgas. Uzņēmuma valdes locekle Inese Āboliņa stāsta, ka pieredze bijusi ļoti dažāda, taču uzsver: "Man patīk tas, ka jaunieši vēlas strādāt un arī tā viņu tīrā attieksme - pat, ja kaut ko nemāk, viņi tiešām labprāt mācās," pārdomās dalās I.Aboliņa, vēloties īpaši atzīmēt vairāku gadu laikā tuvi iepazītos un izaugušos palīgus Denisu, Salvi, Matīsu, Raivo, Eduardu un Lauru. "Un šī uzslava ir jānopelna," uzsver saimniece, atzīstot, ka daudzskaitlīgajās vasarās ir gadījies sastapties arī ar pļāpīgumu, slinkumu, aizraušanos ar viediericēm darba laikā. "Tad īstenojam arī tādu kā audzinošo pasākumu - stāstām, ka darba devējs vērtē ne tikai pašu darbu, bet arī attieksmi pret to," stāsta "Āboliņkalna" īpašniece. Jaunieši saimniecībā gūst daudzveidīgu un interesantu pieredzi - no teritorijas vai saimniecības ēku sakopšanas, palīdzēšanas lopu šķirošanā līdz pat aploku taisīšanai vai labošanai. Kad darbi izdevušies, saimniece mēdz aizvest skolēnus arī kādā ekskursijā vai kopā uzcept desiņas. Kopumā I.Āboliņa ir apmierināta ar skolēnu pieredzes gūšanai radīto mehānismu, tomēr ārkārtēji apgrūtinoša kļuvusi dokumentācijas kārtošana. "Mūsdienās visiem uzņēmējiem jau ir e-paraksti, kādēļ sistēmu par skolēna darbu nevarētu pārnest elektroniskajā vidē?" saimniece ir izbrīnīta par NVA iepalikšanu digitālā progresa ziņā.
Arī uzņēmumā patlaban nodarbinātais sešpadsmitgadīgais Deniss Regnārs Steļmačenoks no Priekuļu vidusskolas ir priecīgs par šo iespēju, no apgūtajām prasmēm tik dažādajos saimnieciskajos darbos izceļ lopu aploka taisīšanu. Denisa biedrs šīs vasaras darbos, 15 gadus vecais Gothards Jānis Bite no Inčukalna pamatskolas, kurš patlaban gan nodarbināts kā sezonas laukstrādnieks, "Druvai" pastāstīja, ka lielai daļai vasaras darbos iesaistīto jaunekļu sapnis ir par nopelnīto naudu iegādāties mopēdu. Deniss gan atklāj, ka viņš pagaidām cenšas iekrāt nopelnīto, lai nopirktu pietiekami jaudīgu datoru savam hobijam - foto apstrādei un video montāžai.
Iepriekš jau stāstījām, ka saistībā ar “Covid-19” ilgi nebija skaidrs, vai nodarbinātības pasākums vasarā būs iespējams. Kad situācija ar vīrusa izplatību mainījās un ierobežojumus daļēji atcēla, NVA lēma programmu īstenot. Aģentūras Cēsu filiāles apkalpojamajā teritorijā pēc šī papildu termiņa kopumā bija pieteiktas un apstiprinātas 127 skolēnu darba vietas.
Vairākās NVA filiālēs Vidzemē ir vakantas darba vietas, piemēram, bijušā Cēsu rajona teritorijā vēl neaizpildītās darba vietas bija 12 (aizpildītās - 115). Skolēnu reģistrēšanās darbam ir iespējama līdz pat 17.augustam, skolēni varēs strādāt līdz 31.augustam.
Līga Salnite
Skolēni izvēlas darbu vasarā, lai nopelnītu un lietderīgi pavadītu laiku
Pandēmijas «Covid-19» dēļ skolēnu vasaras darba programma ilgs tikai divus mēnešus. Uzņēmumiem sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), skolēni var mēnesi strādāt un nopelnīt «kabatas naudu» vismaz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā, kas ir 430 eiro.
Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajā projektā «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» var pieteikties jaunieši, kas ir 15 – 20 gadus veci un iegūst izglītību iepriekš minētajās mācību institūcijās.
Mazāk vietu nekā citus gadus
«Lai pieteiktos vasaras nodarbinātībai, skolēni jau februārī un martā meklē darba devējus, sūta CV, piesakās NVA mājaslapā,» stāsta NVA Bauskas filiāles skolēnu vasaras nodarbinātības organizatore Diāna Dēliņa. «Šogad Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novadā darba devēji aicināja pieteikties 137 strādātgribētājus – 73 skolēni strādā jūlijā, bet augustā strādās 64 jaunieši. Šajā sezonā darbavietu ir mazāk nekā aizvadītajā gadā, jo jūnijā šajā programmā jaunieši nestrādāja.» Vislielākais darba devējs skolēniem šovasar, kurš pieteicies NVA, ir Bauskas novada administrācija, kas jauniešiem piedāvā 33 darbavietas. «Atsaucība ir ļoti liela, varu teikt, ka jaunieši ir atbildīgi, paši meklē, piesakās un reģistrējas, taču ir gadījumi, kad skolēns nav sazvanāms vai arī pieteicies pie darba devēja, taču nav reģistrējies NVA,» stāsta D. Dēliņa.
Iecavas novada dome vietējiem jauniešiem pati organizē skolēnu vasaras darbu, to apmaksājot no pašvaldības budžeta, iekļaujot apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Skolēnu nodarbinātību koordinē Iecavas jauniešu centrs. Šajā sezonā Iecavas novada pašvaldība aicināja jauniešus vecumā no 13 līdz 18 gadiem 67 darbavietās, pastāstīja Iecavas jauniešu centra vadītāja Sandra Upelniece. Pašvaldība piedāvājusi darbu novada bibliotēkās, skolās, jauniešu centrā, pirmsskolas izglītības iestādēs un vietās, kur skolēni piedalītos dažādos teritorijas sakopšanas darbos. «Pašvaldība šajā projektā iesaistās sesto gadu. Šogad gribējām sadarboties ar NVA, taču «Covid19» laiks izmainīja plānus,» atzīst S. Upelniece. Skolēni strādā četras stundas dienā, par to saņemot pusi no minimālās mēnešalgas. Jauniešu centra vadītāja atzīst, ka skolēni ir ļoti apņēmīgi un grib strādāt. Pēc nedēļas sāksies skolēnu vasaras nodarbinātības otrais posms, kad nāks citi jaunieši, informē S. Upelniece.
«Pļavā ir dažādi ziedi»
Bauskas novada Brunavas pagastā saimnieciskās darbības veicēja Iluta Straģe diviem skolēniem piedāvā katram vienu mēnesi piedalīties aitu kopšanā – barot, slaukt, dzīt ganībās. «Jauniešiem patīk, tā ir iespēja iegūt pieredzi un nopelnīt,» teic I. Straģe. Šis ir uzņēmējas pirmais gads, kad darbā aicinājusi skolēnus, taču nākamgad viņa plāno piesaistīt vairāk jauniešu nekā šogad. «Jūlijā un augustā saimniecībā katrā mēnesī strādā viens aitkopis. Ja nākamgad šis pasākums sāksies jau jūnijā, tad jauniešus varētu aicināt piena un saldējuma ražošanā, kā arī pārdošanā un citos darbos,» atzīst uzņēmēja.
Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvalde nodarbina deviņus jauniešus – četrus šomēnes, bet piecus nākammēnes. Pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis informē, ka jaunieši piedalās pagasta teritorijas uzkopšanā – vāc zarus, sakopj celiņus, mazgā logus, krauj malku, ravē. «Mēs esam apmierināti ar iespēju nodarbināt jauniešus, tādējādi ir palīgspēki, lai sakoptu teritoriju. Vasarā darba ir daudz, teritorija pietiekami liela, jauniešiem ir konkurence. Mums ir princips – ja ir kāds strādājis, tad otrreiz ņem pēc darba vadītāja atsauksmēm, mēģinām piesaistīt katru gadu citus jauniešus,» atklāj A. Gurkovskis, kurš uzskata, ka strādāt piesakās dažādi skolēni – ir jaunieši, kuri strādā ļoti labi, ir arī tādi, kuriem vēl jāpamācās. «Pļavā ir dažādi ziedi. Skolēnu nodarbinātība iemāca attieksmi pret darbu, katram ir savas ambīcijas, vēlmes,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.
Galvenais – pacietība
Līga Vaivare savas darba pieredzes trešajā dienā rūpējas par Uzvaras celiņiem – viņa tos slauka, izravē nezāles. «Šis ir mans pirmais gads, kad strādāju šādā pasākumā. Pirmajā dienā likās ļoti sarežģīti, tagad jau ir pierasts,» stāsta meitene. Viņa iegūto mēnešalgu plāno iztērēt izklaidei. «Šajā darbā mēs iemācāmies sazināties, tā ir pašdisciplīna, skolas laikā vajadzēja celties laikus, parasti vasarā to aizmirst, taču šis darbs norūda raksturu, darbs laikus sagatavo nākotnei,» uzskata L. Vaivare.
Turpretī Elvīrai Kresai darba pieredze jau ir trešo gadu. Šajā un aizvadītajā gadā viņa strādājusi Gailīšu pagasta pārvaldē. ««Covid19» dēļ šogad esam sadalīti katrs savā vietā, aizvadītajā gadā braucām strādāt visi kopā,» atklāja jauniete, kura mācās Ogres tehnikumā 2. kursā un par ieguldītā darba algu plāno iegādāties videokameru filmēšanai. «Šī iespēja dod priekšstatu par darbu – jāsakārto dokumenti, ir noteikts režīms, kad jāceļas, darbam jābūt padarītam,» stāsta septiņpadsmit gadus vecā Elvīra Kresa.
Arī Andris Pečenijs ar darbu vasarā ir uz «tu». Uzvarā viņš strādā otro gadu, darbs viņam patīk, apstākļi, viņaprāt, ir ideāli, tiek iedota galvassega un ūdens. «Par iegūto algu iegādāšos biļeti ceļojumam uz ārzemēm, plānoju strādāt par datorsistēmu tehniķi. Ja tas neizdosies, tad naudu ieguldīšu automašīnā,» stāsta Andris. «Esmu pieredzējis. Kad pieteicos šeit, zināju, ko sagaidīt. Galvenais ir pacietība, nevis fiziskais spēks,» uzskata Andris Pečenijs. Viņš mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā.
Kaspars Kalējs
