Publicēti darba devēju ekspresaptaujas 3. un 4. posma apkopojumi – “Darbaspēka piesaiste” un “Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgum”

Lai izzinātu aktuālo situāciju darba tirgū un tendences darba spēka piesaistē un noturēšanā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 8.jūnija līdz 30.septembrim rīkoja darba devēju ekspresaptaujas, kas norisinājās četros posmos: “Darba devējiem nepieciešamās prasmes”, “Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēku nepieciešamību”, “Darbaspēka piesaiste” un “Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgum”.

Aptaujas NVA uzdevumā veica SIA “RAIT Custom Research Baltic”. Dati iegūti, izmantojot kvantitatīvo pieeju. Intervijās tika pielietota multimodāla pieeja, izmantojot datorizētas telefonintervijas un datorizētas aptaujas tiešsaistes režīmā internetā. Darba devēju aptaujas respondenti bija augstākā līmeņa vadītāji vai personāla vadītāji, kuri uzņēmumos vai iestādēs atbild par personāla vadības jautājumiem.

Apkopojot aptaujas trešā posma “Darbaspēka piesaiste” rezultātus, kā derīgas tika izmantotas 1 066 darba devēju anketas, savukārt apkopojot aptaujas ceturtā posma “Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgum” - rezultātus,  par derīgām tika uzskatītas 1 070 darba devēju anketas. Aptaujas trešajā posmā tika veiktas kopumā 1 295 darba devēju intervijas, bet ceturtajā posmā – 1 331. Ekspresaptauju trešā un ceturtā posma rezultāti ir apkopoti ziņojumos, kuri pilnā apjomā pieejami NVA vietnes sadaļā: https://www.nva.gov.lv/lv/darba-tirgus-prognozes

Kopumā visu lielumu darba devēji norāda uz grūtībām darbinieku atrašanā; vidējos un lielajos uzņēmumos darbaspēka piesaiste norisinās sekmīgāk

Teju ceturtdaļā aptaujāto uzņēmumu un organizāciju 2021. gadā (22%) un 2022. gadā (24%) bija brīvas darbavietas. Mikrouzņēmumos, ar darbinieku skaitu līdz četriem nodarbinātajiem, brīvu darbavietu statusu par pagājušo gadu norāda ievērojami retāk (17%) nekā mazajos, vidējos un lielajos uzņēmumos, iestādēs, kur brīvo darbavietu izplatība pieaug. 35% no mazajiem uzņēmumiem bija brīvas darbavietas, vidējos uzņēmumos tādu darba devēju bija jau 87%, bet lielajos uzņēmumos – 93%.

Mikro uzņēmumos ir visvairāk novērojamas grūtības vakanču aizpildīšanā, aptaujātie mikro uzņēmumu pārstāvji norāda, ka 2021.gada laikā aizpildīt izdevās mazāk nekā pusi no piedāvātām vakancēm. Taču kopumā visu lielumu darba devēji norāda uz grūtībām darbinieku atrašanā. Arī 97% aptaujāto lielo uzņēmumu ir norādījuši, ka saskaras ar grūtībām darbaspēka piesaistē, tomēr vakanču aizpildīšana, lai arī ar grūtībām, vidējos un lielajos uzņēmumos norisinās sekmīgāk.

Visvairāk trūkst kvalificētu strādnieku un amatnieku

Visbūtiskāk darbinieku atlases grūtības skarušas 7. profesiju pamatgrupu – “Kvalificēti
strādnieki un amatnieki”, kas veido 22% jeb 17 415 no visām brīvajām darbavietām. Aiz tās seko 9.profesiju pamatgrupa “Vienkāršās profesijas”, kas veido 19% jeb 15 145 no visām brīvajām darbavietām, 3. profesiju pamatgrupa “Speciālisti”, veidojot 16% jeb 12 678 brīvas darbavietas un 5. profesiju pamatgrupa “Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki”, kas veido 15% jeb 12 238 no visām brīvajām darbavietām, kuras bija grūti aizpildīt 2021. gadā.

Pētījums norāda, ka grūtības darbaspēka piesaistē it īpaši skar tādas nozares kā  “Ieguves rūpniecības un karjeru izstrāde”, “Apstrādes rūpniecība”, “Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana” un “Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija”. Visbūtiskākās darbinieku atrašanas grūtības ir šādās profesiju grupās: “Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)”, “Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki”; “Rūpniecisko iekārtu operatori”; “Tirdzniecības darbinieki” un “Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki”.

Vairums darba devēju pozitīvi vērtē NVA pakalpojumus darbaspēka piesaistei

Darbaspēka piesaistē daļa darba devēju izmanto NVA sniegtos pakalpojumus. Visbiežāk tiek izmantots vakanču reģistrēšanas pakalpojums – gan NVA filiālēs klātienē, gan NVA CV un vakanču portālā tiešsaiste.  Apmierinātība ar vakanču pieteikšanu NVA ir augsta – 86% aptaujāto darba devēju ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar pakalpojumu. Savukārt 76% aptaujāto darba devēju, kuri bija izmantojuši NVA personāla atlases pakalpojumu, bija norādījuši, ka apmierināti ar to.

Darba devēji sagaida, ka atlases un citu darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanā, NVA īstenos kandidātu motivācijas novērtējumu, piedāvājot darba devējiem ne tikai kandidātus ar atbilstošām prasmēm vai kvalifikāciju, bet arī motivētus darbam.

Vairums aptaujāto darba devēju nenodarbina trešo valstu pilsoņus

Kopumā lielākajā daļā aptaujāto uzņēmumu un iestāžu (95%) netiek nodarbināti trešo valstu pilsoņi. No 1070 aptaujātajiem darba devējiem tikai 5% nodarbināja trešo valstu pilsoņus. Jo lielāks uzņēmums, jo lielāks darba devēju īpatsvars, kas piesaista trešo valstu darbaspēku. Mazajos uzņēmumos tie ir 15%, vidējos uzņēmumos - 42% un lielajos uzņēmumos - 63% darba devēju. Īpaši reti trešo valstu pilsoņi tiek nodarbināti mikro uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz četriem nodarbinātajiem - 2%.

Kā būtiskākos trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas iemeslus aptaujātie darba devēji  minēja vietējā darbaspēka trūkumu konkrētu darba pienākumu veikšanai (57%); trešo valstu pilsoņu prasmes un zināšanas, kas vietējam darbaspēkam mēdz pietrūkt (26%); kā arī rūpību, ar kādu strādā trešo valstu pilsoņi (25%).

Vislielākais pieprasījums pēc trešo valstu darbaspēka ir vienkāršajās profesijās

Vislielākais pieprasījums Latvijas uzņēmumos un iestādēs pēc darbaspēka no trešajām valstīm tiek prognozēts 9. profesiju pamatgrupā  “Vienkāršās profesijas” (42% no visiem nodarbinātajiem trešo valstu pilsoņiem) un 7. profesiju pamatgrupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” (31%).

2023.gadā visvairāk plānots piesaistīt trešo valstu darbaspēku darbam šādās profesijās:

• Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)
• Apkopēji un palīgi mājas darbos
• Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti
• Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki
• Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki
• Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti
• Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki
• Rūpniecisko iekārtu operatori

Darba devēji vēlas trešo valstu pilsoņu darbā pieņemšanas prasību vienkāršošanu

Lielākā daļa darba devēju (79%), kas nodarbina vai plāno nodarbināt trešo valstu pilsoņus, sagaida izmaiņas trešo valstu pilsoņu piesaistes darba tirgum procesa uzlabošanai. Visgaidītākā ir trešo valstu pilsoņu darbā pieņemšanas prasību maksimāla vienkāršošana un atvieglojumu ieviešana (46%) un prasību pēc mēneša vidējās bruto samaksas iepriekšējā gadā noteikšanas vakancei atcelšana (38%). Būtiska ir arī nosacījumu atvieglošana sezonas darbu vai konkrētu objektu un pasūtījumu izpildes veikšanai (21%). Darba devēji pozitīvi novērtē sekmīgi ieviesto procedūru Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātībai.

Tiek prognozēts, ka 2023. gada pieprasījumam pēc trešo valstu darbaspēka būs augoša nozīme uzņēmumu darbības nodrošināšanai.

ESF projekts Nr.7.1.2.2./16/001 “Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide”