Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir sagatavojusi Ziņojumu par „Nodarbinātības pasākumu personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanas rezultātiem 2024.gadā. Šo pasākumu NVA organizē kopš 2004.gada, lai veicinātu skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.
Pasākuma īstenošanā piedalījās 708 darba devēji
2024. gada vasarā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu īstenoja 708 darba devēji, piedāvājot skolēniem 5 884 darba vietas 218 dažādās profesijās. Jāpiebilst, ka 229 darba devēji bija jauni NVA sadarbības partneri un pirmo reizi piedalījās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanā, savukārt atkārtoti skolēnu vasaras pasākumu īstenoja 479 darba devēji.
Rīgas reģionā šovasar bija izveidotas 2 276 valsts līdzfinansētās darba vietas skolēniem, Kurzemē – 1 142, Vidzemē – 947, Zemgalē - 867 un Latgalē - 652.
Izveidoto darba vietu un skolēnu dalību skaits
Reģions |
Izveidoto darba vietu skaits |
Skolēnu dalību skaits |
Kurzemes reģions |
1142 |
2257 |
Latgales reģions |
652 |
1194 |
Rīgas reģions |
2276 |
4044 |
Vidzemes reģions |
947 |
1553 |
Zemgales reģions |
867 |
1357 |
Kopā |
5884 |
10405 |
Pēc skolēnu dalību skaita lielākie darba devēji šogad bija SIA “Maxima Latvija”, SIA “Rimi Latvia” un AS “Lido”. Pašvaldību vidū vislielāko darba vietu skaitu NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros izveidoja Liepājas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Liepājas Nodarbinātības projekti”, Jelgavas novada pašvaldība un Jēkabpils novada pašvaldība.
Skolēnu dalību skaits vasaras nodarbinātības pasākumā – 10 405
Skolēni vasaras periodā izmanto iespēju strādāt ne tikai vienu reizi, bet vairākas, tostarp pie dažādiem darba devējiem un dažādās profesijās. Šovasar pasākumā skolēni piedalījās kopumā 10 405 reizes. Vasaras nodarbinātības pasākuma dalībnieku vidū 57% bija meitenes un 43% - zēni; 81% nodarbināto skolēnu bija vecumā no 15 līdz 17 gadiem, savukārt pilngadīgo dalībnieku īpatsvars kopējā dalībnieku skaitā bija 19%. Iespēju strādāt vasaras brīvlaikā izmantoja 204 skolēni ar invaliditāti. Jau trešo gadu pēc kārtas NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā tika iesaistīti arī Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, šo iespēju 2024. gada vasarā izmantoja 53 Ukrainas skolēni, kuri patvērumu no kara ir raduši Latvijā.
Piedaloties NVA vasaras nodarbinātības pasākumā, jaunieši ne vien ieguva darba prasmes, iemaņas un pieredzi, bet arī praktisku priekšstatu par darba dzīvi un darba meklēšanu, uzzināja, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi, darba vide un darba attiecības. Arī šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties iepriekš par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.
Skolēni strādāja tirdzniecības vietās, ēdināšanas uzņēmumos, birojos, kultūras un sporta iestādēs, zemnieku saimniecībās un citās darba vietās. Vairums skolēnu bija nodarbināti tādās profesijās kā palīgstrādnieks (2397), pārdevēja palīgs (1136), labiekārtošanas strādnieks (640), preču izvietotājs (602), viesmīlis (525), skolotāja palīgs (491), sezonas strādnieks (402), virtuves darbinieks (275), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (262), pavāra palīgs (231), tirdzniecības zāles darbinieks (231) u.c.
Vislielākā skaitā skolēni 2024. gada vasarā bija nodarbināti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos (3095), valsts pārvaldes iestādēs (2295), izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumos (1332), apstrādes rūpniecībā (621), kā arī mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumos un iestādēs (435).
Uzsākuši dalību skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā
2024.gadā sadalījumā pa nozarēm
Nozare |
Darba devēju skaits |
Skolēnu dalību skaits |
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
21 |
347 |
Apstrādes rūpniecība |
74 |
621 |
Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība |
2 |
11 |
Būvniecība |
19 |
135 |
Citi pakalpojumi |
80 |
691 |
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
6 |
63 |
Finanšu un apdrošināšanas darbības |
2 |
4 |
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
3 |
32 |
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
11 |
106 |
Izglītība |
22 |
217 |
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
131 |
1332 |
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
57 |
408 |
Māksla, izklaide un atpūta |
40 |
435 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu |
9 |
86 |
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
17 |
69 |
Transports un uzglabāšana |
15 |
146 |
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija |
6 |
75 |
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |
135 |
3095 |
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |
32 |
|
Veselība un sociālā aprūpe |
26 |
237 |
kopā |
708 |
10405 |
Skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem tika nodarbināti ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, savukārt skolēni vecumā no 18 līdz 20 gadiem - ne vairāk kā 8 stundas dienā un ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkstēja nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
Skolēna mēneša atalgojums par pilnu nostrādātu darba laiku bija vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī – 700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devēji nodrošināja skolēnam darba vadītāju, kurš palīdzēja apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Skolēns tika apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba vietā.
Ieskats darba devēju un skolēnu aptaujas rezultātos
NVA darbinieki veica arī skolēnu un darba devēju aptauju. Uz aptaujas jautājumiem atbildēja 412 darba devēji un 1 713 skolēni. Gan darba devēji, gan skolēni kopumā augstu novērtēja pasākumu un izteica vēlmi piedalīties tajā arī turpmākajos gados.
93,2% aptaujāto darba devēju skolēnu vasaras pasākumu vērtē kā lietderīgu un aktuālu, kā viduvēju pasākuma lietderību novērtējuši 4,1% un kā zemu 2,7% aptaujāto darba devēju.
81,5% aptaujāto darba devēju kā ļoti labu un labu bija novērtējuši skolēnu spēju veikt darba pienākumus, zems vērtējums bija tikai 3,6% aptaujāto darba devēju.
62% aptaujāto skolēnu sadarbību ar darba devēju bija novērtējuši kā ļoti labu, 26% – kā labu, 8% – kā viduvēju, bet kā sliktu sadarbību ar darba devēju bija novērtējuši 4% aptaujāto skolēnu.
Kā vislielāko ieguvumu, piedaloties vasaras nodarbinātības pasākumā, 92% aptaujāto skolēnu min darba pieredzes iegūšanu, kā arī iespēju nopelnīt, 65% aptaujāto skolēnu kā ieguvumu norāda darba prasmju apguvi, 62% - jaunas zināšanas, bet 24% - iespēju izvēlēties profesiju. 3% aptaujāto skolēnu minēja arī citus ieguvumus - iespēju lietderīgi pavadīt laiku, uzlabot svešvalodas zināšanas, iegūt jaunus draugus, sadarboties ar dažādiem cilvēkiem, attīstīt darba disciplīnas iemaņas.
Uzziņai: Pirmo reizi nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā NVA skolēniem piedāvāja pirms 20 gadiem - 2004.gadā, toreiz vasaras mēnešos nodarbinot 3 225 jauniešus. Pasākums uzreiz kļuva ļoti pieprasīts, un turpmāk skolēni aizvien kuplākā skaitā ik vasaru aktīvi izmantoja iespēju ar NVA atbalstu strādāt. 2009.gadā NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums uz laiku tika iesaldēts, jo pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē notika budžeta optimizācija. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošana atsākās 2014.gadā.