Kaspars 2008. gadā aizbraucis strādāt uz Nīderlandi, jo saņēmis darba piedāvājumu no paziņas, kā pats saka, sākumā domājis vienkārši galvu izvēdināt, taču atgriezies tikai pēc astoņiem gadiem, lai nodibinātu pats savu uzņēmumu. Sākumā pusgadu strādājis par kurjeru, bet tad darbā iekārtošanas birojs viņu aizsūtījis uz kokapstrādes ražotni, kur viņš apguvis savu tagadējo profesiju, kuru attīsta arī Latvijā.
Atgriezties Kaspars nolēmis tāpēc, ka Latvijā ir viņa draugi un ģimene, turklāt jutis, ka Latvijā var sasniegt daudz vairāk nekā Nīderlandē. Jau pirms atgriešanās Kaspars bija veicis tirgus izpēti un nodibinājis savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar pirkšanu un pārdošanu. Viņš atzīst, ka, par Nīderlandi nevarot teikt neviena slikta vārda: “Tur ir ko pamacīties, gan latviešiem, gan visām citām nācijām”. Kaspars joprojām pāris reizes gadā aizlidojot uz bijušo mītnes zemi, kā pats saka: “Pie paziņām vienkārši ķert kaifu”.
Atgriežoties viņam vajadzējis kādu gadu, lai aprastu ar atšķirībām latviešu un nīderlandiešu mentalitātē, savukārt atjaunot kontaktus Latvijā neesot bijis grūti: “Es jau nekur nebiju pazudis, braucu atvaļinājumos uz Latviju, komunicēju gan sociālajos tīklos, gan telefoniski. Brīžiem pat vairāk, nekā dzīvojot Latvijā.”, viņš stāsta.
Vaicāts kādu atbalstu sagaidītu no valsts, viņš stāsta, ka aktīvi izmanto valsts atbalstu kā uzņēmējs. “Es izmantoju LIAA pakalpojumus, Lauku atbalsta dienesta pakalpojumus, Jelgavas biznesa inkubatora pakalpojumus un , protams, arī NVA pakalpojumus”, Kaspars uzskaita, piebilstot, ka ir ļoti apmierināts ar sadarbību, kas izveidojusies ar NVA Dobeles filiāli. Savukārt remigrācijas veicināšanai viņš aicina atbalstīt jaunās ģimenes. Viņaprāt pašvaldībām vajadzētu nodrošināt jaunajām ģimenēm mājvietas. Kaspars norāda: “Es zinu, ka laikam Valmierā kaut kādas pašvaldību mājas ceļ. Bet Dobelē nekas tamlīdzīgs nenotiek.” Tāpat viņš uzskata, ka pašvaldības sadarbībā ar NVA varētu izsludināt vakances sociālajos medijos. Tāpat remigrantu piesaistīšanai sūtīt informāciju diasporas kopienām.
Arī darba tirgu Latvijā viņš vērtē no uzņēmēja perspektīvas. “Cilvēki īsti negrib strādāt. Viņi grib nostrādāt astoņas stundas un iet mājās. Latvijā īsti negrib strādāt virsstundas vai sestdienā pastrādāt”, viņš teic, piebilstot, ka atalgojums, strādājot virsstundas ir lielāks. “Protams, šobrīd ir grūti konkurēt, teiksim, ar Nīderlandes, vai angļu minimālo algu, bet es domāju tas jautājums tuvākajos piecos gados būs atrisinājies, jo uzņēmējam pašam trūkst darbinieku - mēs paši attaisīsim darba tirgu vaļā kaut kādiem kaimiņiem, baltkrieviem vai ukraiņiem, vai arī mēģināsim pašu tautiešus kaut kādā veidā pierunāt atgriezties Latvijā. Bet es domāju, ka tuvākajos gados situācija mainīsies un daudzi arī mēģinās atgriezties Latvijā.”, prognozē Kaspars. Runājot par viesstrādnieku darba spējām, viņš vērtē: “Es biju tieši tādā pašā situācijā. Viesstrādnieks ir aizbraucis uz otru valsti strādāt un pelnīt, nevis sēdēt mājās.”
Savukārt par tautiešiem, kas kā viesstrādnieki devušies uz ārzemēm viņš spriež: ”Es domāju, ka 80% cilvēku apstākļi ir tādi, ka viņi dzīvo, pa pieciem, sešiem cilvēkiem kopā, ēd zemākās kvalitātes pārtiku no veikalu apakšējiem plauktiem un tad viņi var atlikt 700- 800 eiro mēnesī. Bet es gribētu viņiem uzdot jautājumu: ja noīrē dzīvokli pats un pērk tādu pašu pārtiku kā Latvijā… es paskatītos kā viņam paliktu tie 700-800 eiro pāri mēnesī. Jo nu tas tāds diskutējams jautājums.”
Latvijā Kaspars mēģina strādāt atbilstoši Nīderlandē gūtajai pieredzei un cer, ka reiz arī šeit būs līdzīga sistēma. Lūgts minēt piemēru, viņš atbild: “Uzņēmējdarbībā pietiktu ar vārda turēšanu.”
Nākotnē Kaspars cer attīstīt savu uzņēmumu tiktāl, lai tas varētu darboties arī bez viņa klātbūtnes.
Tautiešiem ārvalstīs, kas domā par atgriešanos Latvijā viņš vēlētos teikt, ka ir ļoti piemērots laiks, lai atgrieztos: ’’Uzņēmējdarbībā algas aug, darbinieku pietrūkst.” Tāpat viņš iesaka meklēt palīdzību pašvaldībās: “Vajag darīt - aiziet pie pašvaldības un teikt tāda un tāda situācija, gribu atgriezties, ko jūs varat darīt, piedāvāt jaunai ģimenei dzīves vietu un tā. Un vajag runāt un stāstīt, pat ja tā ir rūgta pieredze un pašvaldības nepalīdz, jo es domāju, tas arī sakustinās tos visus ierēdņus, kas sēž tajās siltajās vietās.”
Ja arī tu vēlies atgriezties Latvijā, vari saņemt konsultācijas un atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES.
Vairāki NVA pakalpojumi pieejami e-vidē, tostarp iesniegumu bezdarbnieka statusa iegūšanai var iesniegt elektroniski, bet meklēt darbu Latvijā var NVA CV un vakanču portālā. Tiešsaistē var gūt priekšstatu par šībrīža tendencēm Latvijas darba tirgū. Izmantojot NVA e-pakalpojumu “Darba tirgus prognozes”, kādās profesiju grupās un kurā reģionā tuvākajā gadā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās darba vietas vai nomainīt esošos darbiniekus.
Katras NVA filiāles mājaslapā ir atrodama sadaļa “Darba un sadzīves apstākļi”, kurā var iegūt informāciju par darba un izglītības iespējām, algām, pašvaldību pakalpojumiem attiecīgās NVA filiāles teritorijā esošajos novados.
NVA EURES konsultanti varēs sniegt informāciju par darba meklēšanu Latvijā un reģistrēšanos NVA, par tev pieejamo atbalstu un NVA piedāvātajiem pakalpojumiem un aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, par tavām prasmēm un darba pieredzei atbilstošām vakancēm, kā arī par biznesa uzsākšanas iespējām. Tāpat EURES konsultanti sniegs noderīgu informāciju par atgriešanos Latvijā, darba un dzīves apstākļiem, sociālo sistēmu, par citā valstī piešķirta bezdarbnieka pabalsta un pensijas saņemšanu, dokumentu kārtošanas procedūrām un citiem ar likumdošanu saistītajiem jautājumiem.