Sarmīte Ābelniece jau bērnībā zinājusi, ka viņas dzīves aicinājums ir rūpes par citiem: “Visi testi, ko pildīju, norādīja uz aprūpi - darbu ar cilvēkiem vai dzīvniekiem. Pēc profesijas esmu medmāsa, tāpēc pamata lietas ir zināmas. Arī mammai nepieciešama aprūpe, viņai ir 90 gadi.”
Uzzinot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā konkurētspējas paaugstināšanas kursu “Asistents pavadonis personai ar invaliditāti”, Sarmīte tam pieteicās: “Mācību laikā ieguvu daudz vērtīgu zināšanu. Īpaši vērtīgas bija psiholoģiskie aspekti un praktiskie padomi par to, kā palīdzēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ļoti harizmātiska pasniedzēja, viņa iedvesmoja, atbalstīja. Grupas biedri dalījās savā pieredzē, un kopā mēs mācījāmies ne tikai palīdzēt, bet arī izprast, kā darīt to pareizi - kā labāk pieturēt cilvēku, kā viņu pagriezt, it īpaši, ja cilvēkam sāp.”
Pēc kursa apguves Sarmīte, sadarbojoties ar sociālo dienestu, kļuva par asistentu pavadoni četriem cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība ikdienas gaitās. “Pieteicos, un man uzreiz piedāvāja divus cilvēkus, kuriem bija vajadzīgs asistents. Vēlāk iepazinos ar vēl diviem cilvēkiem, kuriem arī bija nepieciešama palīdzība.” stāsta Sarmīte: “Strādājot, sastapu cilvēku, kuram ir tikai viena kāja, bet viņš ļoti aktīvi pārvietojas ar skrejriteni, kustas, daudz kur piedalās. Reiz piegāju viņam klāt un pajautāju - vai nav nepieciešams asistents? Viņš atbildēja, ka vajag ēst uztaisīt, bet tas nav īsti asistenta pienākums. Pirms ziemas iestāšanās šis cilvēks pats vērsās pie manis, jo ziemas laikā viņam jāpārvietojas ar kruķiem. Tagad man jāapgūst jaunas zināšanas un jāsaprot, kā viņam varu labāk palīdzēt. Šajā profesijā visu laiku jāapgūst kaut kas jauns.”
Tā asistenta pavadoņa darbs kļuva par Sarmītes ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. “Paveicās, ka varēju uzsākt darbu uzreiz. Šajā profesijā visu laiku jāmācās. Katrs cilvēks ir unikāls, un vienmēr jāatrod jauni veidi, kā viņam palīdzēt. Ja nepieciešams, sazinos ar kursu pedagogiem, kuri sniedz nepieciešamo atbalstu. Konsultējos arī ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, pārsvarā par tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējām. Esmu ļoti apmierināta ar darbu,” ar gandarījumu secina Sarmīte.
Sarmīte iesaka arī citiem apsvērt iespēju apgūt šo kursu: “Mēs nekad nezinām, kas mūs sagaida, un varbūt kādam no ģimenes kādā brīdī būs vajadzīga šāda palīdzība. Tas ir cilvēcisks pienākums!” Sarmīte aicina ikvienu būt iejūtīgam pret līdzcilvēkiem, jo palīdzība bieži vien ir tikai rokas stiepiena attālumā.
Paldies projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” komandai par pasākuma rūpīgo administrēšanu un koordinēšanu, paldies nodarbinātības aģentiem un karjeras konsultantiem, kuri aktīvi informē klientus par konkurētspējas paaugstināšanas iespējām, sniedz ieteikumus un palīdz dalībniekiem pieteikties mācību grupām!
Sarmīte Ābelniece: “Paldies NVA par iespēju mācīties šajos kursos. Tie bija kā pamats tam, ko tagad daru!”