Valērijs Zaščerinskis piedalījās ESF projektā “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” un strādāja Ludzas Invalīdu biedrībā. Viņš stāsta:
- Par šādu iespēju uzzināju, pateicoties NVA Ludzas filiāles nodarbinātības aģentiem. NVA darbinieces vienmēr ir ļoti laipnas un informē mani gan par apmācību iespējām, gan par aktuālām vakancēm. Ludzas Invalīdu biedrībā es organizēju dažādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku ar invaliditāti brīvā laika aktivitātēm. Manos pienākumos bija interešu pulciņu organizēšana un vadīšana, kā arī izstāžu organizēšana.
Es strādāju 8 stundas dienā, viena stunda - pusdienu pārtraukumam. Sākumā jutos nedroši, jo mani pienākumi šajā amatā atšķīrās no iepriekšējiem. Taču man bija ļoti laba, laipna un komunikabla darba devēja, viņa mani iedrošināja. Projekta ietvaros man bija arī darba vadītājs, kas mani apmācīja, un tas arī ir liels pluss.
Esmu apguvis ļoti daudz. Šis darbs mani pilnībā apmierināja, jo šeit es komunicēju ar citiem cilvēkiem, pārsvarā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbojoties ar rokdarbiem, mēs apspriedām arī dažādas problēmas, kā arī kopīgi meklējām risinājumus tām. Es labprāt apmeklētu rokdarbu kursus, kas man palīdzētu pilnveidot darbā iegūtās iemaņas.
Kaut arī es pārvietojos ar ratiņkrēslu, nokļūšana līdz darba vietai man nesagādāja grūtības. Ludzas Invalīdu biedrība atrodas Ludzas pašvaldības ēkā, pie tās ir ierīkota stāvvieta cilvēkiem ar invaliditāti, arī par iekļūšanu ēkā ir padomāts.
Projekta ietvaros ir pieejams ergoterapeita apmeklējums. Ergoterapeits apseko darba vietu un, nepieciešamības gadījumā, ir iespējas pielāgot darba vietu par NVA finansējumu. Manā gadījumā bija nepieciešams cits krēsls, lai es varētu pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus. Tas īsā laikā arī tika iegādāts ar NVA finansiālo atbalstu. Tāpēc savā darba vietā jūtos komfortabli, arī darba apstākļi bija piemēroti. Mans darbs tagad ir kļuvis par manu hobiju.
Ludzas Invalīdu biedrības priekšsēdētāja Ilona Seņkova:
- Pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti mani motivēja vēlme palīdzēt - dot iespēju nopelnīt, palīdzēt iegūt jaunas darba iemaņas, iekļauties sabiedrībā. Galvenās prasības bija vēlme mācīties, nebaidīties apgūt ko jaunu, būt komunikablam, prast atrast kopīgu valodu ar citiem cilvēkiem, un tāds darbinieks tika atrasts.
Mūsu darbiniekam bija pietiekoša kompetence darba uzdevumu izpildei. Protams, ka no sākuma bija grūtāk, jo trūka nepieciešamās darba pieredzes, bet ar darba vadītāja palīdzību viss pamazām sāka izdoties. Mūsu sadarbību vērtēju ļoti pozitīvi, Valērijs viegli iejutās kolektīvā, sadarbība ar darba vadītāju un ar mani bija ļoti laba.
Protams, darbinieka invaliditāte darba devējam sagādā zināmas neērtības, bet ja darbinieks ir motivēts strādāt un viņam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas savu darba pienākumu veikšanai, tad darba devēja ieguvums vienmēr būs lielāks nekā laicīgas grūtības. Mums arī iepriekš bija pieredze cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā, un tā ir pozitīva.