Gunta Āle pēc profesijas ir skolotāja. “Divdesmit piecus gadus esmu nostrādājusi kā pedagogs vispārizglītojošajā skolā, speciālajā skolā un arī mākslas skolā, arī kā direktora vietniece audzināšanas darbā. Radošs darbs - vizuālās mākslas skolotāja un noformētāja. Tad paliku bez darba. Mēģināju saprast, ko es gribu mainīt savā dzīvē, kas ir tā profesija, kurā es varu būt noderīga.”, viņa ieskicē. NVA piedāvāja iesaistīties aktīvajā nodarbinātības pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Gunta bijusi gatava, ka tiks uzdoti vienkārši darbi, bet pašvaldībā ievērotas viņas prasmes, viņa atceras: “Man tūlīt ierādīja vietu kultūras namā, kur es varēju darīt tos darbus, ko vislabāk mācēju.”. Pagasta vadītāja arī ieteikusi Guntu kā potenciālu darbinieci nākamajam darba devējam. “Strādāju aprūpes namā par interešu pulciņa vadītāju,” viņa stāsta: “Patiesībā tas ir tas darbs, ko es esmu darījusi, tikai auditorija ir mazlietiņ mainījusies. Cik interesanti tā dzīve aizved cauri visam lielajam lokam - no pašiem mazākajiem, pirmskolas vecuma bērniņiem līdz pansionātam, kurā vecākā manu nodarbību dalībniece ir 99 gadus veca.” Viņa cer, ka ar savu stāstu iedrošinās arī citus bezdarbniekus un darba meklētājus, uzsverot, ka ievērojusi, ka darbā vadītāji vienmēr atbalsta, tos kas vēlās strādāt, un atrod piemērotu darbu: “Kad zaudē darbu un sāc no nulles, tev jau saglabājās visas tās iemaņas, varbūt mazliet savādāk tiek izmantotas, bet tiek izmantotas. Nevajag bīties, ka tev piedāvā to zemāko darbu, mēs visi sākam no kaut kā mazāka, lai varētu no nulles atkal celties augšā un būt vērtīgi sabiedrībai. Mums tādas iespējas tiek dotas un tās jāizmanto. Tāpat arī citas Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās iespējas ir ļoti vērtīgas. Ja dari jebkuru darbu ar rūpību, darbs tevi āgrāk vai vēlāk atrod.”
